Jau ceturtdien, 20.decembrī, sabiedrība varēs iepazīties ar VDK dokumentu pretrunīgāko daļu – aģentu kartotēku. Tajā ir aptuveni 4500 aģentu kartīšu.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti izvaicāja par dokumentu publiskošanu atbildīgo iestāžu pārstāvjus, lai noskaidrotu, vai dokumenti tiks publicēti tā, kā Saeima to ir iecerējusi. Komisijā strīdus raisīja Ministru kabineta apstiprinātā kārtība, kas paredz reģistrēšanos, lai apskatītu VDK aģentu kartītes. Paredzēts, ka interesentiem būs jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, e-pasta adrese, kā arī mērķis, proti, zinātniskam nolūkam vai personiska interese.
Deputāts Artuss Kaimiņš (“KPV LV”) uzskatīja, ka tas ir pretrunā ar Saeimas lēmumu dokumentiem pieeju neierobežot: “Saeima lēma – maisam gals ir vaļā. Piekļuve publiska visiem. Ministru kabinets lemj pilnīgi absolūti, manuprāt, ačgārni, maksimāli apgrūtinot piekļuvi jebkuram sabiedrības loceklim šajā kartotēkā iedziļināties.”
Tam gan nepiekrita Kultūras ministrijas pārstāve Līga Dimante: “Tas nav nekas pretrunīgs. Viņš vienkārši reģistrējas, lai jebkurš interneta zākātājs neizplatītu datus. Un, tā kā cilvēks, kurš lasa tos, atbild par to, lai viņš nepublicē datus un neceļ neslavu. Gadījumā, ja šāds pārkāpums ir noticis, mums ir jāspēj izsekot, kurš to ir darījis. Tikai un vienīgi šī iemesla dēļ ir šī reģistrācija prasīta.”
Lai piekļūtu kartotēkai, būs jānorāda vārds, uzvārds un personas kods. Nacionālais arhīvs rēķinās, ka sākumā cilvēku interese būs liela. Lai sistēmu nepārslogotu, arhīvs neatklāj, cikos tieši dokumenti mājaslapā parādīsies. Drošības pēc noīrēti arī papildu serveri.
Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža brīdināja, ka kartotēka nebūs viegli pārskatāma. Kartītes būs sakārtotas pēc krievu alfabēta, taču meklēšanas iespējas nebūs.
Tāpēc, lai kaut ko atrastu, vajadzēs pacensties.
“Tas ir atkarīgs no tā, kādas ir cilvēka zināšanas krievu valodā, cik viņš ir gatavs meklējamā uzvārda variantus krieviski izveidot un meklēt, cik viņš ir gatavs burtot rokrakstu un kāda ir viņa pacietība,” norādīja Sprūdža.
Arī "Jaunās Vienotības" deputāts Andrejs Judins reģistrāciju pirms čekas maisu aplūkošanas sauc par normālu praksi, savukārt "Saskaņas" pārstāvis, deputāts Boriss Cilevičs izteica priekšlikumu komisijai vēlreiz sanākt kopā jau pēc kāda laika, lai spriestu par publiskošanas gaitu.
“Es prognozēju milzīgu interesi. Pēc tam zināmu vilšanos, jo tik daudz to pazīstamo uzvārdu kopumā nemaz nebūs. Lielākā masa tur ir cilvēki, ko labākajā gadījumā šodien atceras kaimiņi,” sacīja vēsturnieks Žvinklis.
Vēsturniekiem arī arvien ir neskaidrības par to, kā tālāk datus varēs izmantot vai aprakstīt plašākos pētījumos, lai tas nenoslēgtos ar kādām tiesvedībām.
Nākamā VDK dokumentu daļa ar darbinieku personu lietām tiks publicēta maijā. Šim mērķim gan vēl vajadzīgi 200 000 eiro, jo dokumentos jāaizkrāso cilvēku privātās dzīves detaļas. Naudu arhīvs prasījis iekļaut nākamā gada valsts budžetā, tomēr budžeta pieņemšana kavējas, jo partijas vēl nav izveidojušas valdību.
KONTEKSTS:
Saeima 4. oktobrī atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz Latvijas Nacionālā arhīva interneta vietnē jau šogad publicēt vairākus bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentus jeb tā sauktos čekas maisus. Plānots, ka starp šogad publicējamajiem dokumentiem būs VDK darbinieku telefongrāmatas, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, aģentūras statistiskā un alfabētiskā kartotēka. Pēcāk paredzēts publicēt arī citus ar VDK darbību saistītus dokumentus.
Jau 2014. gada maijā Saeima bija pieņēmusi likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir, pēc šā gada 31. maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā. VDK zinātniskās izpētes komisija gan ne reizi vien norādījusi uz šķēršļiem, lai strādātu ar Satversmes aizsardzības birojā (SAB) glabātajiem "čekas maisiem". Tikmēr valsts vadītāji «čekas maisu» pētniekiem pārmeta nesadarbošanos ar SAB.
