ĪSUMĀ:
- Nesena rudens vētra dažviet postīja arī pludmales miskastes un tualetes.
- Jūrmalā miskastes nevar novietot tālāk no krasta; tās cenšas iztukšot pirms vētras.
- Ventspils pludmales platums ļauj atkritumu tvertnes novietot tālu no krasta.
- Ventspilī izmanto speciālas tvertnes, kuru pamatu piepilda ar jūras smiltīm.
- Liepājā atkritumu tvertnes pludmalēs īpaši nostiprina.
- VVD: No apgāztām miskastēm un tualetēm nav liels kaitējums dabai.
Latvijas Radio apzināja vairākas lielās piejūras pašvaldības, lai noskaidrotu, kā tās nodrošina, ka šādas situācijas notiek iespējami retāk un vai nesenie notikumi likuši domāt par kādām izmaiņām.
Jūrmalas domes pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas vadītājas vietniece Ieva Gulbe skaidroja – no šādām situācijām vētru laikā izvairīties ir grūti, jo miskastes nevar novietot vēl tālāk no krasta.
“Problēma, protams, tā ir – tas, ka tās tiek apgāztas, bet kā risinājumu citu variantu mēs diemžēl neredzam, jo pludmale ''staigā'' ļoti lielā apjomā. Vasaras periodā tā atkāpjas pat par 20 metriem, rudenī tā uzkāpj ļoti augstu un, lai šos konteinerus apsaimniekotu, mums nepieciešams, lai tie stāvētu slapjajās smiltīs,” skaidroja Gulbe.
Ja atkritumu tvertnes novietotu tālāk no krasta, tās būtu jāliek sausajās smiltīs un tur pie tām nevarētu piekļūt apsaimniekojošā tehnika.
Gulbe gan norādīja, ka pašvaldībā seko līdzi laika prognozēm un pirms gaidāmām vētrām miskastes iztukšo.
Ventspils pašvaldības iestādes “Komunālā pārvalde” direktora vietnieks Edgars Puriņš norādīja, ka Ventspils pludmales platums ļauj atkritumu tvertnes novietot tālu no krasta. Arī lielu problēmu ar atkritumu tvertņu stabilitāti pašvaldības pludmalēs nav, jo Ventspils jau vairākus gadus izmanto speciāli pludmalēm radītas atkritumu tvertnes, kuru pamatu piepilda ar jūras smiltīm, tādējādi nodrošinot stabilitāti.
Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes “Komunālā pārvalde” pārstāvis Aigars Štāls savukārt skaidroja, ka atkritumu tvertnes pašvaldības pludmalēs viļņi negāž, jo jau ilgus gadus pašvaldība tās īpaši nostiprina.
“Atkritumu urnas mums katra ir piestiprināta pie “kronšteina”, kas ir ierakts smiltīs. Bīstamāk vai nepatīkamāk ir tas, ka mums ir pārvietojamās tualetes, kuras ir uz betona pamatiem. Stiprā vējā vai vētrā izskalo šos pamatus, un tualetes sašķiebjas, un mēs operatīvi veicam vētras postījumu novēršanu,” stāstīja Štāls.
Valsts vides dienestā norādīja – atkritumu apsaimniekošana ir katras pašvaldības pašas atbildība, tomēr vides dienests regulāri atgādinot par vides saudzēšanas pienākumu un nozīmi.
Dienesta pārstāve Kristīne Kļaveniece gan mierināja – gadījumos, kad vētra sagāž pludmales miskastes un tualetes, nevar runāt par vides piesārņošanu, bet gan piegružošanu.
Lai arī ļoti nepatīkams, tomēr salīdzinoši kaitējums dabai šādās situācijās ir ārkārtīgi niecīgs arī tad, ja jūrā nonācis kādas bioloģiskās tualetes saturs.
“Mēs tomēr gribētu teikt, ka pašvaldībām būtu aktīvāk jārīkojas, lai nepieļautu šādas situācijas. Šajā gadījumā mēs gribētu nomierināt iedzīvotājus, ka pēc vētras netika nodarītas videi paliekošas sekas, jo jārēķina jūras ūdens apjoms un sāls koncentrācija. Tas viss ļoti ātri atšķaidās un noārdās. Tas, kas tur tika ieskalots jūrā, ir ļoti minimāls,” sacīja Kļaveniece.
Kļaveniece arī aicina iedzīvotājus izmantot telefona aplikāciju “vides SOS”, lai ziņotu par vides piesārņojumu ne tikai pludmalēs, bet visā Latvijā.
