Savulaik tieši naudas taupīšanas dēļ būvniecības procesā VID ēkai neesot ieliktas projektā paredzētās virpuļdurvis. Praksē pierādījies, ka esošās durvis pasliktina energoefektivitāti. „Šinī brīdī, kad turat vaļā durvis un cilvēki nāk ārā, redzam, ka ir gaisa plūsma. It sevišķi, ja ir stiprs vējš. Iekšējais spiediens un ārējā plūsma rada šo spiedienu,” norāda VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.
Viņš uzsver – durvju nomaiņai nepieciešamo 101 580 eiro plānots ņemt no uzņēmuma uzkrājumiem. Turklāt šī summa paredzēta vairāku durvju uzstādīšanai. „Kā tas sadalās: divas virpuļdurvis, viena avārijas izeja, ir kondicionēšanas iekārta, siltumturēšana un apakšā ir siltinātā grīda,” norāda Blodons.
Virpuļdurvis nav tikai VID iegriba. Tās tiek plaši izmantotas gan lielveikalos, gan citās publiskās iestādēs.
Viena no tām – Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskais centrs. „Tas ir projekta īstenošanas gaitā piedāvātais risinājums, ko piedāvāja arhitekti, un būvniecības laikā jau saskaņojām konkrētu modeli, kuru šeit uzstādīt,” paskaidro LU rektora vietnieks infrastruktūras attīstības jautājumos Imants Klāvs.
Viņš atzīst, ka vienu durvju izmaksas ir vairāk nekā 43 000 eiro bez PVN.
Arī Nacionālā bibliotēka galvenajai ieejai izvēlējusies līdzīgu risinājumu. Gada laikā pa tām iziet un ienāk vairāk nekā 300 000 cilvēku. Katras durvis, ieskaitot PVN, izmaksājušas 50 642 eiro. Uzņēmums, kas nodarbojas ar virpuļdurvju izgatavošanu un uzstādīšanu saka – izmaksas ir sākot no 32 000 eiro. Piemēram, viens alumīnija paklājs maksā 8000 eiro, tāpat arī panikas izejas sistēma maksā ap 4000 eiro – tā nodrošina virpuļdurvju atvēršanos ugunsgrēka trauksmes situācijā.
Sazvanītie privātuzņēmēji nevēlējās publiskot savu durvju izmaksas, taču apstiprināja, ka arī lielveikala virpuļdurvis izmaksā aptuveni tikpat, cik VID.
Šis nav vienīgais uzlabojums ēkai kopš tās nodošanas ekspluatācijā. Pavasarī plānots uzlabot jumtu, kas izmaksās vairāk nekā 68 000 eiro.
