Vienlaikus VID ģenerāldirektore Ināra Pēterone uzsver, ka daudz kas darīts jau līdz šim pēc pašu iniciatīvas arī bez žurnālistu atklātajiem faktiem.
Valsts ieņēmumu dienests pērn analizējis savu darbinieku iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas, un piecos gadījumos arī tika veikts nodokļu audits. Tā rezultātā VID darbiniekiem budžetā bija jāiemaksā papildus 73 tūkstoši eiro. Ar šo piemēru VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone uzsver, ka dienestā jau līdz šim sekojoši līdzi darbinieku godprātībai.
“Kad es stājos amatā, es arī teicu: pašattīrīšanās - jeb to cilvēku, kuri strādā nevis valsts, bet savās interesēs, ir negodīgi, - ir mans mērķis, no tādiem pēc iespējas ātrāk nepieciešams tikt vaļā,” sacīja Pētersone.
Prakse gan esot parādījusi, ka ne vienmēr tas ir iespējams, nepietiek vien ar aizdomām, vajadzīgi pierādījumi. Turklāt VID vadībā norāda, ka ne vienmēr arī aizdomīgā informācija pēc dziļākas analīzes apliecina nelikumību. To Valsts ieņēmumu dienestā grib uzsvērt arī saistībā ar raidījuma veikto deklarāciju analīzi. Pēc raidījuma VID arī paši pārbaudījuši savu izmeklētāju deklarācijas, meklējot ar korupcijas risku saistītos radītājus, piemēram, skaidras naudas uzkrājumus.
“Mēs to nenoliedzam, ir atsevišķas deklarācijas, kur summas ir lielas, tai skaitā vadītājiem. [..] Bet kā jau teicu, runājot par šiem dāvinājumiem, tur situācija ir savādāka un skaitļi atšķiras. Runājot par azarstpēļu atkarību – nu, četri gadījumi, tai skaitā “Latloto”. Ziniet, padomju laikā bija arī “Sportloto'', kad azartspēles bija aizliegtas. Nu es nezinu.. “ pauda VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.
Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kurā līdz šim izvairījās no skaidras atbildes par iesaistīšanos kontēto aizdomīgo datu izmeklēšanā, uzsver, ka iesaistīsies tajā brīdī, ja izrādīsies, ka deklarācijās runa ir par koruptīvas darbības rezultātā iegūtiem līdzekļiem. KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļcenoks raidījumā “Rīta panorāma” trešdien uzsvēra, ka tas noticis arī līdz šim.
“Pagājušogad mēs nodevām divas krimināllietas ar VID darbiniekiem. Viena bija maijā par to, ka VID Muitas policijas pārvaldes darbinieks pieprasīja kukuļus par noteiktu ziņu nodošanu krimināllietas ietvaros. Sadarbībā ar VID mēs reaģējām, un KNAB bija procesa virzītājs. Un pēdējā bija decembrī nodotā lieta attiecībā uz to, ka VID darbinieks mēģināja pieņemt lēmumu, lai atceltu PVN uzrēķina lēmumu, un šinī gadījumā – atkal sadarbībā ar VID mēs reaģējām,” stāstīja KNAB vadītājs.
Lai mazinātu korupcijas riskus, VID ģenerāldirektores ieskatā vajadzētu tomēr noteikt amatpersonām zināmus ierobežojumus skaidras naudas glabāšanai. Bet mantojumu apstiprināšanai un tā patiesajai izcelsmei vajadzētu stingrāku kontroli.
Jau vēstīts, ka viens no spilgtākajiem raidījuma “De facto” atklātajiem gadījumiem bija par nu jau bijušo VID izmeklētāju Robertu Dirnēnu, kurš no mātes - skolotājas - saņēmis mantojumā teju pusmiljonu eiro.
