Cīrule intervijā atzina, ka pēc lēmuma virzīt viņas kandidatūru tālāk konkursā viņai ir sajūta kā pēc labi nokārtota eksāmena, "ka esmu darījusi visu iespējamo".
Gadījumā, ja arī finanšu ministre un valdība atbalstīs viņu VID vadībā, tad Cīrule sola strādāt pie biznesa vides uzlabošanas, kā arī centīsies, lai VID padarītu par uzņēmumiem labvēlīgu iestādi.
Tāpat Cīrule apņēmusies strādāt pie tā, lai nodokļu ieņēmumi Latvijā sasniegtu trešdaļu no valsts iekšzemes kopprodukta.
Jautāta, vai nebaida atbalsta trūkums valdībā iecerētā īstenošanai, Cīrule norādīja, ka šis ir īstais laiks reformu īstenošanai VID.
"Redzu, ka valdībā ir vēlme īstenot izmaiņas ne tikai Valsts ieņēmumu dienestā, bet valsts pārvaldē kopumā," sacīja Cīrule, norādot - ir redzama valdības vēlme "iet kopā ar jaunajām tendencēm".
Jau ziņots, ka VID vadītāja amata konkursā tālāk sarunai ar finanšu ministri izvirzīta apdrošināšanas jomas pārzinātāja Cīrule. Par to pēdējā konkursa komisijas sēdē bijis vienprātīgs lēmums.
Konkursa trešajā kārtā iekļuva kopumā četri pretendenti, taču Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss atsauca savu kandidatūru. Līdz ar to bija palikuši trīs pretendenti, tostarp Cīrule, Latvijas Bankas pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Ņikitins un nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba.
Tāpat vēstīts, ka VID darba nenovērtēšana sabiedrības un politiķu vidū, kopējo mērķu trūkums valsts pārvaldē, kā arī reformu neesamība, ilgstoša smagu problēmu un jautājumu nerisināšana kļuva par galvenajiem iemesliem, kāpēc VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone maija beigās iesniedza atlūgumu.
