Šā gada sākumā Ceļu satiksmes drošības padome lēma piešķirt 700 000 eiro vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanai Latvijā. Ar jauno sistēmu varēs panākt, ka autovadītāji nevis piebremzēs uz dažiem simtiem metru fotoradaru tuvumā un pēc tam atkal brauks ātrāk, bet gan daudz garākā ceļa posmā pat vairāk kā desmit kilometru attālumā būs spiesti pārvietoties ar atļauto ātrumu.
"Ja ir atļauts ar 90 kilometriem stundā un satiksmes dalībnieki brauc, kā mēs varam vidēji redzēt pēc ''Latvijas Valsts ceļu'' savāktajiem datiem – 100, 110, 106 ir vidējais ātrums mērīšanas punktos –, tad mēs to samazinām uz 96 vai 90 tuvāk, kas dod uzreiz būtisku uzlabojumu. Katrs kilometrs par 4% samazina negadījuma iespējamību," skaidroja Satiksmes ministrijas (SM) Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
SM apkopojusi pieredzi ar vidējā ātruma fiksēšanas ierīcēm Nīderlandē, Austrijā un Lielbritānijā. Dati liecina, ka šajos posmos par 31%–65% samazinājušies ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem.
Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks stāstīja, ka vidējā ātruma mērīšanas iekārtas ir viens no efektīvākajiem risinājumiem, lai kontrolētu pārgalvīgos autovadītājus, kuri krietni pārsniedz ātrumu.
"Ja pabraukā pa valstīm, kurās vidējā ātruma kontroles radari salikti (nav tālu jābrauc, tepat Lietuvā ir jau plaši izplatīts vidējā ātruma kontroles radaru tīkls), tad ļoti labi var redzēt, ka tajos ceļa posmos nav lieku apdzīšanu, nav agresīvas braukšanas, satiksme ir laidena, laba un droša diezgan," teica Drošas braukšanas skolas direktors.
"Latvijas Valsts ceļi" (LVC) noteikuši 16 prioritāros posmus valsts autoceļu tīklā, kuros tiks ierīkota vidējā ātruma kontroles sistēma.
Tiek lēsts, ka ar piešķirto finansējumu sākotnēji varētu aprīkot piecus līdz astoņus ceļu posmus.
"Trīs galvenie kritēriji, pēc kuriem tika vērtētas vietas, kur uzstādīt šo sistēmu, bija ceļu satiksmes negadījumu skaits, satiksmes intensitāte, tajā skaitā kravas transporta īpatsvars, un ceļa konfigurācija, proti, vai un kādi ir pieslēgumi un citas nianses, kas ietekmē to, vai ir iespējams ierīkot šādu sistēmu," skaidroja LVC pārstāve Anna Kononova.
Tomēr jaunās sistēmas uzstādīšana šogad izpaliks. LVC lūguši Ceļu satiksmes drošības padomi pārcelt finansējumu uz nākamo gadu.
Šogad izstrādāti elektrības pieslēgumu būrvprojekti, lai sistēmu varētu uzstādīt, un atsevišķos posmos jau notiek elektrības pievilkšana. Tomēr šobrīd nav iespējams izsludināt iepirkumu iekārtu iegādei un uzstādīšanai. Iemesls – ir jāveic izmaiņas vairākos Ministru kabineta noteikumos, pretējā gadījumā jaunās ierīces nebūs iespējams sertificēt un verificēt.
"Es ceru, ka nākamajā gadā pēc maija, kad jau būs saskaņoti mērīšanas līdzekļi ar Eiropas Komisiju un visas tehniskās nianses būs pilnībā skaidras, tad ''Latvijas Valsts ceļi'' varēs ķerties pie šo iekārtu uzstādīšanas un attiecīgi Valsts policija šos mērījumus varēs ņemt vērā un piemērot pret pārkāpējiem," sacīja SM pārstāvis.
Tātad vidējā ātruma kontroles sistēmu Latvijā varam gaidīt ne ātrāk kā nākamā gada vidū.
