Tēlnieks Gļebs Panteļejevs sarunā Latvijas Radio uzsvēra, ka piemineklī centies atspoguļot Astras būtību, tāpēc tas nav harmonisks un meditatīvs, bet urdošs un rosinošs, un tā galvenā misija ir atgādināt, ka jebkuras bailes ir iespējams pārvarēt: "Darbs sanāca neērts, tāds pats kā Gunārs Astra. Neērts, jo tas neizraisa harmonijas sajūtu. Tā tēma ir tāda, kur pēc definīcijas nevar būt nekas mīļš, daiļš, nomierinošs, jo tā nav skulptūra, kas paredzēta meditācijai, relaksācijai un mieram. Tā ir skulptūra, kurai ir izteikta funkcija – atgādināt un palīdzēt pārvarēt bailes. Cilvēka bailes – normālu reakciju uz šo dzīvi, kas mums apkārt. Jo mēs dzīvojam neizbēgamās, eksistenciālās bailēs kaut vai no nāves. Un tas ir viens no mūsu uzdevumiem – ar bailēm tikt galā."
Gunārs Astra ir viens no pazīstamākajiem latviešu brīvības cīnītājiem un padomju disidentiem, kurš savu uzskatu dēļ cietumā pavadīja teju 20 gadus. 1988. gadā Astra tika amnestēts, bet tā paša gada aprīlī nomira.
Gunāra Astras pieminekļa atklāšanai klātienē sekoja līdzi vairāki desmiti cilvēku, tai skaitā valsts augstākās amatpersonas un brīvības cīnītāja laikabiedri. Valsts prezidents Egils Levits savā uzrunā par pieminekli sacīja:
"Beidzot tas ir izveidots un novietots pašā Rīgas centrā pie vēsturiskās ēkas, kur Astra pirms vairāk nekā 38 gadiem tika notiesāts. Pie ēkas, kur padomju režīms sprieda tiesu par latviešu brīvības cīnītāju."
Svinīgo pasākumu ar skaļu svilpšanu Egila Levita un tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā Konservatīvā partija) uzrunu laikā centās izbojāt atsevišķi pret valdību vērsti protestu dalībnieki un vakcinācijas pretinieki. "Savā ziņā man ir kauns un ir pazemojoši šeit stāvēt un dzirdēt, kā tautas daļa, kas ir apmāta un kura acīmredzot ir okupantu pakalpiņi, vēlas izjaukt šo pasākumu, par kuru Gunārs Astra ir kritis un miris," atzīmēja Jānis Bordāns. "Kad es pirmo reizi uzzināju par Gunāru Astru, viņa drosmi un ziedošanos, aizstāvot mūs – latviešus, tas mani kaut kā aizskāra. Tas mani pamodināja."
Pēc politiķu uzstāšanās trokšņi mazinājās. Klātesošos attālināti uzrunāja Gunāra Astras brālis Leons Astra un vēl daži cilvēki klātienē. Tūlīt pēc tam piemineklis tika svinīgi atklāts.
Pieminekļa māksliniecisko konceptu skaidroja tēlnieks Gļebs Panteļejevs: "Doma balstīta uz atpazīstamu Gunāra Astras fotogrāfiju, kas tika uzņemta neilgi pirms atbrīvošanas 1988. gadā čekas mājā Rīgā.
Gunāra Astras portrets no tās fotogrāfijas simbolizē garīgo vertikāli, nesalaužamo gribu. Un horizontālā daļa – rokas – viņa varoņdarbus."
Gunāra Astras brālis arī klātienē vēroja pieminekļa atklāšanas pasākumu. Leons Astra norāda, ka piemineklis bija ilgi jāgaida: "Laika uzslāņojums tomēr bijis pietiekami biezs, lai cilvēkiem atvērtos pārliecība par to, ka tas ir jāizdara. Beigu beigās mēs esam izauguši tik tālu, ka esam gatavi šādu pieminekli izveidot, par ko man prieks."
Astras pieminekļa atklāšana cilvēkiem izraisīja dažādas emocijas. Daži to dēvē pat par jauno Brīvības pieminekli. Pasākuma apmeklētāja Aiva atzīmēja: "Piemineklim ir tas nosaukums "Nebaidies!" Un tas mums šodien tieši visiem vajadzīgs ir – nebaidīties. Teikt to, ko domājam, un cīnīties par to, par ko mēs gribam un kādā zemē un kāda Latvijā mēs gribam dzīvot, nevis ko mums uzspiež kāds. Tas arī viss. Tas ir visīstākais brīvības piemineklis."
Latvijas neatkarības aizstāvi Gunāru Astru tiesāja divas reizes – 1961. un 1983. gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņu attaisnoja abās lietās.
Latviešu patriots Gunārs Astra 1983. gada 15. decembra tiesas prāvā teica savu pēdējo vārdu: "Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies, un pārcietīs arī šo tumšo laiku."
1993. gada 18. novembrī Rīgā pie toreizējās Tieslietu ministrijas ēkas Brīvības ielā 34 tika uzstādīta Astram veltīta piemiņas plāksne. Savukārt 2020. gadā atbalstīja iniciatīvu par pieminekļa celšanu Gunāram Astram.
Piemineklis Gunāram Astram tika atklāts dienā, kad Latvijā atceras 1991. gada janvāra barikāžu aizstāvjus. Pirms pieminekļa atklāšanas Valsts prezidents Egils Levits un premjers Krišjānis Kariņš barikāžu aizstāvjus godināja ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa.
