Saeimas vēlēšanas

Ekspertu diskusija ar Oditu Krenbergu. Jaunā konservatīvā partija. Partija fokusā

Saeimas vēlēšanas

Apkopojums: Ekspertu vērtējumi par partiju piedāvājumiem. Partija fokusā

Saeimas vēlēšanas 2018. Partija fokusā. Jaunā konservatīvā partija

VIDEO. «Partija fokusā»: Jaunā konservatīvā partija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 1 mēneša.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) reģistrēta 2014.gada pavasarī. Tas ir neilgi pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām. Partijai tobrīd ir viens redzams līderis – Jānis Bordāns.

Viņš vairākkārt nesekmīgi startējis vēlēšanās, pārstāvot gan “Vienotību”, gan Nacionālo apvienību. Šīs partijas virzīts, viņš kļuva par tieslietu ministru, un, esot šajā amatā, Bordāns arī ieguva atpazīstamību, jo solīja reformēt tieslietu jomu.

Tolaik Nacionālā apvienība Bordānu izslēdza no partijas un neveiksmīgi mēģināja atsaukt arī no ministra amata. Kā pamats tam kalpoja ministra darbošanās biedrībā “Demokrātiskie patrioti”, kas 2013.gada nogalē paziņoja par nodomu kļūt par politisku spēku. Tiesa, biedrība par partiju nepārtapa. Bet Bordāns nodibināja Jauno konservatīvo partiju.

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās par konservatīvajiem nenobalsoja pat viens procents vēlētāju. Bet pirmos politiskos panākumus viņi guva pērn pašvaldību vēlēšanās. Piemēram, Rīgā par viņiem nobalsoja 13,4 procenti vēlētāju (33 553 balsis).

Jaunās konservatīvās partijas veiksmes atslēga un atpazīstamība nāca Jutas Strīķes un Jura Juraša izskatā. Ar skandāliem noslēguši darba cēlienu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), viņi izvēlējās politikas virzienu, paceļot jau atpazīstamo korupcijas apkarošanas karogu.

Pašvaldību vēlēšanu naktī jautāts, kas traucēja to korupciju apkarot tad, kad vēl bijāt KNAB, Jurašs atbildēja: “Ja mēs pasekojam līdzi tiem darbiem, kas darīti KNAB, kas attiecas uz Rīgas domi, tad te ir runa par vairākiem desmitiem dažādu kriminālprocesu, par vairākiem desmitiem aizturētu amatpersonu.”  “Protams, ka vienmēr var teikt, ka var strādāt labāk, bet, ja mēs paskatāmies pagātnē, tad pēdējie astoņi gadi KNAB, to var salīdzināt ar situāciju, kad tiek apkaroti korupcijas apkarotāji. Un, ja tev pašam jādomā par izdzīvošanu un iespēju saglabāt savu iespēju godīgi strādāt, un tad, protams, šie augstvērtīgie rezultāti nav nemaz tik viegli sasniedzami,” klāstīja Jurašs.

Konservatīvie četru gadu laikā ziedojumos pavisam saņēmuši 223 805 eiro. Viņiem ziedots daudz samērā nelielu summu no dažādiem cilvēkiem. Bet lielākie ziedojumi saņemti no apdrošināšanas nozarē strādājošajiem brāļiem Ginta, Paula un Marta Dandzbergiem – 41 500 eiro.

Skandāli

Lai arī reģionālā līmenī, tomēr par skandālu kļuva Jaunās konservatīvās partijas pirmais pārbaudījums ar varu Ķekavas novadā. Pēc partijas uzvaras vēlēšanās par novada domes priekšsēdētāju kļuva Viktorija Baire. Viņa drīz vien no partijas izstājās, atsakoties atlaist no padomnieka amata uzņēmēju, kura vārds minēts saistībā ar apšaubāmu mēģinājumu saglabāt zaļās enerģijas ražotāja statusu. Bordāns norādīja – ja Baire neizstātos, viņa tiktu izslēgta.

Baire toreiz LTV arī sacīja, ka aiziet no partijas spiediena dēļ, jo nevarot pildīt “bezierunu pakļaušanos” attiecībā uz to, “kā, viņuprāt, vajadzētu darboties domei un ko vajadzētu domei īstenot”. Viņa gan nevēlējās precizēt, kas tieši būtu domei jāīsteno.    

No partijas izstājās arī viņu deputāts, saraksta līderis, Ķekavas nodaļas vadītājs Neils Kalniņš. Iemesls bija saistīts ar faktu, ka pašvaldības apmaksātu degvielu deputāta automašīnā uzpildījusi viņa sieva. Kalniņam kā domes deputātam bija tiesības uz domes apmaksātas degvielas uzpildi. Viņaprāt, šo informāciju tendenciozi pasnieguši viņa politiskie oponenti. 

Savukārt viens no partijas līderiem, bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs pērn kļuva par aizdomās turamo kriminālprocesā par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu. Viņš paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis – miljons eiro, lai "Latvijas dzelzceļa" bijušā vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocesu mainītu no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz mazāks sods. Bet, viņaprāt, notikušais nav izmeklēts.

Nav gan skaidrs, kādēļ tieši pie viņa tika nākts ar šādu piedāvājumu, ja reiz viņš sevi pasniedz kā bezkompromisu cīnītāju ar korupciju.

Šogad pēc Ilmāra Rimšēviča un Māra Martinsona aizturēšanas aktualizējās jautājums, kādēļ KNAB ar 2013.gadā iegūto informāciju nebija rīkojies jau agrāk. Pārmetumi tika raidīti arī Strīķes un Juraša virzienā, kuri tolaik birojā bija vadošos amatos.

Juraša sieva Alla nomainīja darbu KNAB pret augsti apmaksātu pozīciju Rīgas brīvostas uzņēmumā, lai gan brīvosta KNAB uzmanības lokā nonākusi ne reizi vien.

Juta Strīķe skandālistes dabu iemantoja, cīnoties ar bijušajiem KNAB priekšniekiem. Pret viņu sāka disciplinārlietas, kas turpinājās ar tiesvedību pēc atlaišanas. Izejot vairākas tiesu instances, viņa biroju uzvarēja. Pēdējo pretenziju birojs atsauca pats.

Ja Jaunā konservatīvā partija Saeimas vēlēšanās gūs vērā ņemamus panākumus, tās iesāktais darbs Rīgas domē uz laiku var pārtrūkt. Iemesls – Saeimas vēlēšanās startē visi deviņi domē ievēlētie deputāti no konservatīvajiem. Un lielākoties – ar augstiem kārtas numuriem. Tas arī nozīmē piekrāpt tos rīdziniekus, kuri pērn balsoja par šo sarakstu.

Ko sola

Jaunā konservatīvā partija ir izvēlējusies populārus, taču ne vienmēr reālus solījumus. Piemēram, dzelzceļa elektrifikācijai paredzēto naudu tās finansētājs Eiropas Komisija nemaz neļautu novirzīt zinātnei, kā to sola konservatīvie. Bet, samazinot ministriju skaitu no 13 līdz 8, Latvijā būtu mazākais ministriju skaits starp Eiropas valstīm. Turklāt jautājums, cik šāda reforma izmaksātu.

Konservatīvie sola būt dāsni pret visiem. Minimālā alga 500 eiro, ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamais minimums arī piecsimt eiro, vismaz divreiz lielāks būtu arī ģimenes valsts pabalsts. Piemēram, 300 eiro par trim bērniem. Teju dubultot sola arī ārstu un medmāsu algas. Bet par saprātīga izmēra mājokli nebūtu jāmaksā nodoklis. Un pat solījums samazināt gāzes cenu par trešdaļu. Labumu solījumu ir daudz. Taču, kur tam rast naudu, programmā atbildes nav. Vairāk darbaroku un nodokļu maksātāju viņi redz, vien atsaucot mājup ārzemēs strādājošos. Savukārt ekonomiskajiem bēgļiem robeža būtu jāaizver.

Iespējams, bīstams var kļūt viņu piedāvājums par specdienestu – Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas, kā arī KNAB apvienošanu zem viena jumta. Tas var radīt gan politiskās iejaukšanās riskus, gan korupciju pašā iestādē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti