Iepriekš Nacionālo apvienību varēja uzskatīt par nestabilu koalīcijas partneri.
11. Saeimā politiskais spēks uzskatīja, ka Reformu partija tam bija parādā vienu ministra krēslu, un koalīcijā uzvedās kā iekšējais opozicionārs, pieprasot citu partiju ministru demisiju, uzstādot ultimātus.
Pašai partijai arī negāja viegli – pielaides valsts noslēpumam atņemšana Baibai Brokai un Romānam Naudiņam, tieslietu ministru biežā maiņa.
“Nevaru iedomāties nevienu tādu faktu, kas varētu kalpot par to, ka man nevar uzticēt valsts noslēpumu,” toreiz sacīja Broka.
12. Saeimā, tātad no 2014. gada līdz šīm brīdim, Nacionālā apvienība kļuva daudz rāmāka. Visās valdībās tai rezervētas trīs ministrijas - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Tieslietu un Kultūras ministrija. Radikālākie “vislatvieši” ieņem atbildīgus posteņus valsts pārvaldē, bet joprojām rada neizpratni ar saviem izteikumiem. Tā Saeimas deputāts Edvīns Šnore pirms pašvaldību vēlēšanām partijas avīzē Latvijas krievus salīdzināja ar utīm.
Skandāli
Iespējams, lielākais kauna traips Nacionālās apvienības politiskajā vēsturē ir saistība ar negodīgiem maksātnespējas administratoriem, kuru partija nav gatava atzīt.
“Tie ir mīti, ko izplatīja mūsu politiskie konkurenti; tie ir mīti, ko izplatīja politiķi, kuri gribēja šķelt mūsu apvienību,” 2014.gada rudenī pauda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA).
Vairākas krimināllietas parāda to, ka tieslietu ministram nebija taisnība. Saeimas deputāts un bijušais tieslietu ministru Gaidis Bērziņš ar kopīgām biznesa saitēm saistīts ar bijušo “Trasta komercbankas” likvidatoru Ilmāru Krūmu. Krūms un bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds apsūdzēti “Trasta komercbankas” lietā, noprotams, ka bankas kreditoriem uzstādīja nosacījumus - lai viņi saņemtu savus ieguldījumus atpakaļ, bija “jādalās”.
Kādreizējais Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Aigars Lūsis ierauts pat divos kriminālprocesos kopā ar skandalozo Māri Sprūdu. Prokuratūra uzskata, ka Māris Sprūds, būdams uzņēmuma maksātnespējas administrators, ir pārdevis tā īpašumu pats sev. Un Lūsis apsūdzēts par to, ka Sprūdam palīdzējis. Citā krimināllietā Lūsim un Sprūdam ir aizdomās turamo statuss.
“Aigars Lūsis, atšķirībā no visiem pārējiem jūsu nosauktajiem cilvēkiem, ir bijis aktīvs Nacionālās apvienības biedrs, un, manuprāt, pierādījis sevi kā ļoti godīgs, kompetents cilvēks,” šogad janvārī raidījumam “De facto” pauda NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Tikmēr Nacionālās apvienības valdes loceklis Imants Parādnieks pirms gada tika iesaukts par “pastnieku” jo iesniedza maksātnespējas administratoriem izdevīgos likuma grozījumus.
Pamatīgos skandālos iekūlās arī “nacionāļu” pārvaldītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Pat pēc tam, kad Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu šovasar apsūdzēja par 300 000 liela darījuma nenorādīšanu deklarācijā, ministrs Kaspars Gerhards uzstāja, ka viņa drīkst turpināt veikt atbildīgo darbu. Aizdomu ēna krita arī uz VARAM padotības iestāžu iepirkumiem – daži izskatījās uzņēmējam Mārim Martinsonam īpaši labvēlīgi. Nacionālās apvienības tēlu pabojāja arī Baiba Broka – gan tuvu attiecību dēļ ar Nilu Ušakovu (“Saskaņa”), gan nesen – ar to, kad izskanēja, ka Krievijas domes deputāts un Krievijas Olimpiskās komitejas prezidents plānoja atbalstīt viņas kandidēšanu uz biatlona federācija valdi.
“Krievija ir viena no dalībvalstīm ar vienu balsi. Kam viņi to atdos, es nezinu. Es pat ar jauno Krievijas Biatlona federācijas prezidentu neesmu satikusies. Es pat nezinu, kā viņš izskatās un pat runājusi neesmu,” skaidroja Broka.
Attiecības ar medijiem arī nebija vieglas – Ogres mērs kļuva slavens, kad lika vietējiem medijiem parakstīt vienošanos, kas ierobežoja iespējas kritizēt vietvaru, bet tieši ar šo partiju saistīts cilvēks - Sanita Dika-Bokmeldere nokļuva arī Latvijas Radio valdē.
Solījumi
Nacionālas apvienības programma šādam politiskajam spēkam nav pārsteidzoša. Konservatīvās vērtības, pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā arī no bērnudārza, iebildumi pret imigrāciju un pret Eiropas Savienības liberalizāciju.
Partija neslēpj, ka atpakaļ no ārzemēm gaida tieši latviešus. Atšķirībā ar citām partijām Nacionālās apvienības īsajā programmā nav neviena skaitļa – pensijas, neapliekamos minimumus, pabalstus sola palielināt, bet neprecizē, cik daudz.
Neskatoties uz to, ka jau vairāk nekā četrus gadus Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija ir Nacionālās apvienības kontrolē, partijas īsajā programmā (tātad starp prioritātēm) nav ideju par reģionu attīstību vai pašvaldības reformu (paplašinātajā programmā partija par šiem jautājumiem runā).
Tāpat nav pieminēta vides un dabas aizsardzība – piemēram, pirms iepriekšējām, 12. Saeimas vēlēšanām, solīja padarīt Latviju par vienu no zaļākajām valstīm pasaulē – taču šis solījums vairs nav atrodams. Tieši NA ministrs pagaidām nespēja panākt depozīta sistēmas ieviešanu. Partijas paplašinātā programma depozīta sistēma ir minēta kā pozitīvs risinājums, taču solīts nekas netiek.
