Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoti 33 sabiedrības pārstāvji.
Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā, nopelniem valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā. Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas laikā.
Par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieriem iecelti:
- Viesturs Kairišs, Dailes teātra mākslinieciskais direktors, režisors. Par radošo izcilību un ieguldījumu Latvijas teātra un kino mākslā, sabiedriskās domas rosināšanu;
- Dr. hist. Daina Bleiere, vēsturniece, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore. Par nozīmīgu ieguldījumu vēstures pētniecībā un skaidrošanā sabiedrībai;
- Inese Monika Pormale, scenogrāfe, Latvijas Mākslas akadēmijas docente. Par radošo izcilību un ieguldījumu Latvijas teātra mākslā;
- Kristīne Saulīte, Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes locekle. Par ilggadējo darbu latviešu diasporas vienošanā, saiknes ar Latviju stiprināšanā;
- Dr. med. Eva Strīķe, VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" galvenā ārste, Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore. Par nopelniem medicīnā un nozīmīgu ieguldījumu veselības aprūpē;
- Jānis Turlajs, SIA "Jāņa sēta" padomes priekšsēdētājs, ekonomģeogrāfs, kartogrāfs. Par nozīmīgu ieguldījumu kartogrāfijas attīstībā, latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpas pētniecībā.
Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekiem iecelti:
- Sallija Benfelde, bijusī Latvijas Tautas frontes darbiniece un žurnāliste. Par nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanā un ieguldījumu žurnālistikā;
- Dr. philol. Dace Bula, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, bijusī institūta direktore. Par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas humanitāro zinātņu izcilībā un latviešu kultūrā;
- Jānis Cimmermanis, filmu studijas "Animācijas Brigāde" režisors, scenārists un leļļu animators. Par izcilu radošo ieguldījumu kultūrā un leļļu animācijas kino;
- Ilze Džonsone, biedrības "Dzīvnieku pansija Ulubele" valdes locekle, nodibinājuma "dzivniekupolicija.lv" valdes locekle. Par nozīmīgo pašaizliedzīgo darbu un ieguldījumu dzīvnieku aizsardzībā un labturībā;
- Andris Gobiņš, biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidents. Par nozīmīgo pašaizliedzīgo darbu un ieguldījumu pilsoniskajā sabiedrībā;
- Gunta Grikmane, arhitektu biroja "Sarma & Norde" arhitekte, projektu vadītāja. Par nopelniem kvalitatīvas arhitektūras attīstībā un popularizēšanā Latvijā;
- Dr. paed. Tālis Gžibovskis, džeza mūziķis un mūzikas pedagogs. Par mūža ieguldījumu mūzikā un jauno mūziķu profesionālajā izglītībā;
- Ieva Jurjāne, scenogrāfe un kostīmu māksliniece, gleznotāja. Par radošo izcilību un ieguldījumu Latvijas teātra un kino mākslā;
- Sandra Kļaviņa, Jaunā Rīgas teātra aktrise. Par nopelniem kultūrā un izcilu radošo devumu Latvijas teātra mākslā;
- Iluta Lāce, biedrības "Centrs MARTA" dibinātāja un vadītāja. Par nozīmīgo darbu un ieguldījumu cilvēktiesību aizsardzībā un dzimumu līdztiesības stiprināšanā;
- Elga Melne, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves folkloras pētniec. Par nozīmīgo mūža darbu un ieguldījumu kultūrā un folkloristikā;
- Dr. hist. Ilmārs Mežs, demogrāfs, Starptautiskās Migrācijas organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs. Par nozīmīgo veikumu demogrāfijas politikā un sabiedriskās domas rosināšanu;
- Irēna Nelsone, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas lektore. Par nopelniem kultūrā un nozīmīgu ieguldījumu mūzikas pedagoģijā.
- Gundega Palma, Jaunā Rīgas teātra direktore. Par nopelniem kultūrā un ieguldījumu teātra mākslas attīstībā;
- Jānis Pudāns, sabiedriskais darbinieks, 1991. gada barikāžu dalībnieks. Par īpašiem nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanā un nozīmīgo sabiedrisko veikumu
- Dr. med. Gunta Purkalne, VISA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" onkoloģe ķīmijterapeite, Rīgas Stradiņa universitātes profesore. Par nopelniem medicīnā un nozīmīgo ieguldījumu onkoloģijas attīstībā un onkoloģisko pacientu ārstniecībā;
- Māris Putniņš, filmu studijas "Animācijas Brigāde" scenārists un komponists, mākslinieks un producents. Par izcilu radošo ieguldījumu kultūrā un leļļu animācijas kino;
- Dr. habil. philol. Beatrise Reidzāne, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta latviešu tautasdziesmu semantikas pētniece. Par mūža ieguldījumu kultūrā un latviešu valodniecībā;
- Dr. med. Armands Sīviņš, SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" Onkoķirurģijas nodaļas vadītājs, ķirurgs. Par nopelniem medicīnā un nozīmīgo ieguldījumu onkoloģijas attīstībā un onkoloģisko pacientu ārstniecībā;
- Dr. sc. ing. Toms Torims, Rīgas Tehniskās universitātes profesors, zinātniskais līdzstrādnieks Eiropas Kodolpētījumu organizācijā. Par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā;
- Mārtiņš Vilkārsis, scenogrāfs. Par radošo izcilību un ieguldījumu Latvijas teātra mākslā;
- Dr. philol. h. c. Mārīte Vīksna, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece un Latviešu folkloras krātuves fondu glabātāja. Par nozīmīgo mūža darbu un ieguldījumu kultūrā un folkloristikā;
- Kristīne Želve, kino režisore un rakstniece. Par nopelniem kultūrā, izcilu veikumu Latvijas kultūras mantojuma vērtību apzināšanā un jaunradē.
Par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieriem iecelti:
- Aija Kukule, dziedātāja, diriģente un mūzikas pedagoģe. Par nopelniem kultūrā un nozīmīgo ieguldījumu mūzikas pedagoģijā;
- Adrians Kukuvass, dziedātājs, komponists un mūzikas pedagogs. Par nopelniem kultūrā un nozīmīgo ieguldījumu interešu izglītībā;
- Mudīte Paegle, ilggadējā Latvijas Radio žurnāliste, Hroniski slimo bērnu draugu biedrības "Sūrābele" vadītāja. Par pašaizliedzīgo sabiedrisko darbu un ieguldījumu žurnālistikā;
- Dita Raiska, māsa, biedrības "Latvijas Māsu asociācija" prezidente. Par nozīmīgo ieguldījumu medicīnas māsas profesijā un sabiedrības veselības stiprināšanā.
Ar Viestura ordeni apbalvoti 14 sabiedrības pārstāvji.
Ar Viestura ordeni apbalvo par sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, valsts bruņoto spēku veidošanā un valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai.
Par Viestura ordeņa komandieriem iecelti:
- Jānis Grīnbergs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks, pulkvedis. Par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas valsts iekšējās drošības stiprināšanā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta attīstībā;
- Oļegs Jemašovs, Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks, pulkvedis. Par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas valsts robežas drošības stiprināšanā un Valsts robežsardzes attīstībā;
- Jānis Laimiņš, Valsts robežsardzes Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks, pulkvedis. Par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas valsts robežas drošības stiprināšanā un Valsts robežsardzes attīstībā;
- Ivars Nakurts, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks, pulkvedis. Par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas valsts iekšējās drošības stiprināšanā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta attīstībā;
- Česlavs Šmuksts, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona brigādes komandieris, pulkvedis. Par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas valsts iekšējās drošības stiprināšanā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta attīstībā.
Par Viestura ordeņa virsniekiem iecelti:
- Raimonds Kublickis, Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieks, pulkvežleitnants. Par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas valsts robežas drošības stiprināšanā un Valsts robežsardzes attīstībā;
- Brigita Lasenberga, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes priekšnieka vietniece, pulkvežleitnante. Par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas valsts drošības stiprināšanā un Valsts policijas attīstībā;
- Gunārs Ozoliņš, Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas Izmeklēšanas dienesta priekšnieks, pulkvežleitnants. Par profesionālu un pašaizliedzīgu dienestu un ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku veidošanā un stiprināšanā;
- Andrejs Šilaks, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Operatīvās vadības biroja priekšnieks, pulkvežleitnants. Par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas valsts iekšējās drošības stiprināšanā un Valsts policijas attīstībā;
- Kaspars Zāģeris, bijušais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes Ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu nodaļas priekšnieks, pulkvežleitnants. Par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas valsts iekšējās drošības stiprināšanā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta attīstībā
Par Viestura ordeņa kavalieri iecelts:
- Edgars Līcītis, Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Zemessardzes 25. kājnieku bataljona 2. kājnieku rotas komandieris, kapteinis. Par profesionālu un pašaizliedzīgu dienestu un ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes stiprināšanā un militāri patriotiskajā audzināšanā
Ar Viestura ordeņa pirmās pakāpes (zeltītu) goda zīmi apbalvoti:
- Juris Ločs, Zemessardzes Veterānu apvienības padomes loceklis un Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Zemessardzes 31. kājnieku bataljona veterānu apvienības priekšnieks, štāba virsseržants. Par nozīmīgo darbu un ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes veidošanā, nacionālās pretošanās kustības un Zemessardzes vēstures izpētē;
- Nikolajs Loškarevs, Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Silenes robežapsardzības nodaļas inspektors, kinologs, virsniekvietnieks. Par nozīmīgo pašaizliedzīgo ieguldījumu Latvijas valsts robežas drošības stiprināšanā un Valsts robežsardzes attīstībā;
- Didzis Šarkovskis, Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības Kaujas atbalsta un nodrošinājuma mācību centra vecākais pasniedzējs instruktors, štāba virsseržants. Par profesionālu un pašaizliedzīgu dienestu un ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku attīstībā un dalību piecās starptautiskajās operācijās Kosovā, Irākā, Afganistānā.
Ar Atzinības krustu apbalvoti 16 sabiedrības pārstāvji.
Ar Atzinības krustu apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.
Par Atzinības krusta lielvirsniekiem iecelti:
- Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja. Par nozīmīgo ieguldījumu pašvaldību darbā, Kuldīgas novada un Kurzemes reģiona attīstībā
- Jānis Rozenbergs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs. Par nozīmīgo ieguldījumu pašvaldību darbā, Cēsu novada un Vidzemes reģiona attīstībā.
Par Atzinības krusta komandierim iecelti:
- Guntars Bartkevičs, Baltinavas novada lauksaimnieks, zemnieku saimniecību "Amatnieki" un "Riekstiņi" vadītājs. Par nesavtīgo ieguldījumu lauksaimniecības attīstībā un lauku vides kopšanā;
- Dr. phil. Ivars Bērziņš, Latvijas Kultūras akadēmijas emeritētais profesors, diriģents. Par nopelniem kultūrā un nozīmīgo ieguldījumu kultūras izglītībā;
- Didzis Gavars, SIA "E. Gulbja Laboratorija" valdes loceklis, laboratorijas ārsts. Par pašaizliedzīgu, profesionālu darbu un ieguldījumu sabiedrības veselībā Covid-19 pandēmijas laikā;
- Dr. art. Jānis Kalnačs, Vidzemes Augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātes profesors, Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta pētnieks. Par nozīmīgo veikumu kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē, saglabāšanā un popularizēšanā;
- Edīte Knēgere, Vidzemes apgabaltiesas tiesnese, bijusī Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja. Par nozīmīgu ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā;
- Inguna Kokina, arhitekte, profesionālās izglītības kompetences centra "Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola "Saules skola"" direktore. Par nopelniem arhitektūras un mākslas izglītības veicināšanā un attīstībā;
- Inārs Kļaviņš, inženieris un latviešu radiobūves vēstures pētnieks, kurš savu dzīvi aizvadīja ar Latviju sirdī un darbos un devās mūžībā starplaikā no valsts apbalvojuma piešķiršanas līdz pasniegšanas dienai, tāpēc Atzinības krustu saņēma glabāšanā viņa dzīvesbiedre Irēna Kļaviņa. Par mūža darbu tautsaimniecībā ar Atzinības krusta apbalvots.
Par Atzinības krusta virsniekiem iecelti:
- Augustīns Delle, VSIA "Latvijas Radio" Skaņu ierakstu daļas skaņu inženieris. Par mūža ieguldījumu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā;
- Laila Holberga, pianiste un koncertmeistare. Par izcilu radošā mūža devumu mūzikā;
- Aija Janbicka-Vība, Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskās bibliotēkas direktore. Par mūža ieguldījumu bibliotēku nozares attīstībā;
- Ilgvars Jaunģelže, Kurzemes rajona tiesas tiesnesis. Par nozīmīgo ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā;
- Jānis Kancēvičs, satiksmes drošības eksperts. Par ilggadējo darbu un nozīmīgo ieguldījumu ceļu satiksmes drošības stiprināšanā;
- Uldis Švinks, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesors. Par nopelniem Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas laikā un mūža ieguldījumu sporta izglītībā un zinātnē.
Par Atzinības krusta kavalieri iecelts:
- Ulriks Pozņaks, Balvu novada sporta skolu skolotājs un sporta treneris. Par mūža ieguldījumu sporta un izglītības darbā un skolu jauniešu nacionāli patriotiskajā audzināšanā.
