Stefančuks pateicās Saeimas spīkerei Inārai Mūrniecei (Nacionālā apvienība), jo viņa kopā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem bija pirmā citas valsts parlamenta priekšsēdētāja, kas Krievijas izvērstā kara laikā dodas uz Ukrainu.

Tāpat viņš izteica pateicību par Latvijas atbalstu, lai demonstrētu solidaritāti ar Ukrainu.

"Jūtu Latvijas atbalstu šajā briesmīgajā laikā, kad Krievijas okupanti un varmākas izdarījuši tik briesmīgas lietas Kijivas apgabalā," teica Stefančuks.

Viņš pateicās mūsu valstij par sniegto humāno palīdzību, ieroču, munīcijas un citu svarīgu kravu piegādi Ukrainai, Latvijas centieniem attiecībā uz sankciju pastiprināšanu Krievijai, kā arī par Ukrainas kara bēgļu uzņemšanu Latvijā.

Tāpat Stefančuks paslavēja Latvijas lēmumu aizliegt Krievijas agresiju atbalstošu simboliku un ielas posma pārdēvēšanu vietā, kur atrodas Krievijas vēstniecība Latvijā, nosaucot to par Ukrainas neatkarības ielu.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā četri miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.