"Tās galvenās depozītu vietas, sākot ar riepām, bīstamiem atkritumiem un tā tālāk, kaut kur nosvīda otrajā plānā, un paliek tikai tās plastmasas pudeļu būšanas. Mēs gribētu šo diskusiju virzīt tādā dziļākā un arī tādā senākā skatījumā. Mēs aicinātu izskatīt iespēju atjaunot, izveidot taras pieņemšanas punktus, kur pieņemtu arī plašāku sortimentu no iedzīvotājiem – makulatūru, stikla iepakojumu un tā tālāk," skaidroja Ulme.
Elita Kalniņa, kas arī pārstāv VAK, gan ir citās domās un norāda, ka atbalsta depozītsistēmas ieviešanu arī dzērienu iepakojumam, kas būtu pozitīvs signāls problēmas risināšanā.
"Atbalstam tad, ja tas tiek ieviests visiem iepakojumiem uzreiz, jo tur būtu depozīts gan PET pudelēm, gan stiklam, gan metālam. Man liekas, ka ātrākais veids ir ieviest depozītu, Arvīdam [Ulmem] šķiet, ka vairāk jāuzlabo šķirošana, kam es nevaru nepiekrist. Vienkārši šis jautājums būtu jārisina kompleksi - nevar depozītu vienu pašu risināt, nerisinot visu pārējo atkritumu problēmas. Varbūt mums atšķiras viedokļi, kas būtu pirmais risināms," teica Kalniņa.
Kalniņa vēl papildināja, ka pagaidām gan nav sajūtas, ka jautājums veiksmīgi tiktu virzīts, jo vairāk runāts par uzņēmēju interesēm.
Biedrības "Zaļā brīvība" eksperts Jānis Brizga, kas analizējis arī kaimiņvalstu pieredzi depozītsistēmas ieviešanā, norāda, ka Latvijā nepieciešams izpildīt daudzus priekšnosacījumus, lai to ieviestu, taču vides organizācijas to joprojām atbalsta.
Savukārt par Ulmes paziņojumu Brizga ir pārsteigts, jo iepriekš no VAK biedriem šādu pozīciju nebija dzirdējis.
"Manuprāt, lielākā daļa kolēģu atbalsta depozītsistēmas nepieciešamību. Protams, ar depozītsistēmu nevaram atrisināt visas iespējamās problēmas. Tas ir tikai viens no soļiem, kas mums ir jāsper, lai mēs savāktu pietiekami tīru, kvalitatīvu materiālu, ko iespējams pēc tam pārstrādāt, lai uzlabotu arī naudas plūsmas caurskatāmību visā atkritumu biznesā, kas diemžēl līdz šim ir bijis bieži vien neskaidrs (..)," teica Brizga.
Pērn Saeima pirmajā lasījumā pieņēma Vides ministrijas izstrādātos grozījumus Iepakojuma likumā, kas nosaka dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu papildus esošajai dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmai. Šajā sasaukumā parlaments turpina darbu ar grozījumiem, bijušas diskusijas Saeimas Vides un klimata apakškomisijā, un pirms grozījumu nodošanas otrajam lasījumam jautājumu plānots skatīt maijā.
