Piesārņotāko vietu Latvijā – Inčukalna gudrona dīķus – jau nedaudz vairāk kā gadu cenšas likvidēt pilnsabiedrība "Inčukalna eko". Darbs nav viegls – gudrona sastāvā esošā sērskābe pastāvīgi bojā tehniku. Īpaši cieš ekskavatoru kausi un kāpurķēdes. Arī konteinera vedēja strēles skābes iedarbībā zaudējušas izturību. Šobrīd izsūknēti 40% indīgās vielas.
Pilnībā gudronu no šiem dīķiem plānots izvākt līdz 2023. gadam. Tad te atradīsies tikai zaļa pļava ar zāli. Tiesa, nekādu saimniecisko darbību nevarēs veikt nākamos 30 gadus, jo pastāvīgi būs jāveic piesārņotās vietas kontroles mērījumi.
Pilnsabiedrībā atzīst – ir arī grūtības. Ziemeļu gudrona dīķos indīgā masa savulaik sajaukta ar smiltīm, ļaujot tai nokļūt gruntsūdeņos.
"Ziemeļu dīķī ar šo piesārņoto gruntsūdeni, ko pēc projektiem ir plānots 100 000 kubikmetrus izsūknēt un attīrīt – tur pēc mēneša parādās dzelzs saturs lielāks, nekā analīzēs parādījās, tas rada grūtības to infiltrēt atpakaļ. To mēs risinām arī ar papildu filtriem. Tā kā tehniskās grūtības, ko risināt, ir, bet tās nav nenovēršamas," teica pilnsabiedrības "Inčukalns eko" projektu vadītājs Mārtiņš Kalniņš.
Iepriekš pieredze ar gudrona piesārņojumu likvidēšanu izrādījās neveiksmīga. Sākotnējais darbu veicējs "Skonto būve" paziņoja, ka nespēs iekļauties projektam atvēlētajā teju 30 miljonu eiro finansējumā, pārtrauca darbus un sāka tiesāties ar VVD. Tas apdraudēja vērienīgo ES līdzfinansējumu 85% apmērā no kopējām izmaksām. Tagad darbi jāpabeidz laikus, lai nauda netiktu zaudēta.
Otrdien, 23. aprīlī, ar projekta virzību iepazinās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti. VVD vadītāja amata pienākumu izpildītāja Aina Stašāne ir pārliecināta – līdzfinansējums nebūs jāatmaksā.
"Ja mēs turpinām tādā pašā veidā, kad projekta īstenošana notiek atbilstoši plānam un jebkuri darbi notiek, kā ir plānots, tas nozīmē – riski, ka Eiropas Komisija var atprasīt līdzekļus par 1. posmu, ļoti mazinās," sacīja Stašāne.
Patreizējo projekta vadības kvalitāti uzteic arī par lielo ES līdzfinansēto projektu uzraudzību atbildībā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, taču aizvien šo uzskata par augsta riska projektu.
Tikmēr sanācijas darbu veicēji sola – gudrons no dīķiem pilnībā tiks izsūknēts jau nākamā gada nogalē.
