Noteikumu projektā ietverta norma, kas nosaka, ka, aprēķinot un sadalot valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksas finansēšanai, tiek paredzēts ņemt vērā vairākus kritērijus - viens no tiem paredz minimālo skolēnu skaitu, bet otrs - izglītības kvalitātes rādītājus.
IZM noteikusi, ka izglītības kvalitātes rādītāji būs primāri finansējuma piešķiršanai.
Attiecībā uz izglītības kvalitāti, tiks vērtēta vidusskolas vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kvalitāte. Tai spēkā esošajā akreditācijā vairākos kvalitātes kritērijos (mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskie resursi, fiziskā vide) ir jābūt novērtētai ar vismaz III kvalitātes vērtējuma līmeni (labi).
Tāpat mērķdotācijas saņemšanai 12.klases izglītojamo kārtoto obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) rezultātu indeksam ir jāsasniedz vismaz minimāli noteiktais līmenis.
Paredzēts, ka no 2020.gada 1.janvāra līdz 2024.gada beigām OCE indeksam jābūt vismaz 40%, no 2025.gada 1.janvāra līdz 2029.gada beigām - vismaz 50%, savukārt turpmāk - vismaz 60%. Lai aprēķinātu OCE indeksu, IZM piedāvājusi īpašu aprēķina formulu, kas piemērojama katram no OCE.
Paredzēts, ka finansējuma piešķiršana vai nepiešķiršana turpmāk būs atkarīga no izglītības kvalitātes, taču vienlaikus plānots - ja izglītības iestāde nesasniegs minimālos kvalitātes kritērijus, tad finansējums tai netiks atteikts uzreiz.
Ja izglītības kvalitāte atbildīs kritērijiem, tad skola saņems 100% valsts budžeta finansējumu neatkarīgi no audzēkņu skaita vidusskolas klasē. Savukārt neatbilstošas izglītības kvalitātes gadījumā paredzēti divi risinājuma ceļi.
Viens no tiem attiektos uz situācijām, kad skolēnu skaits vidusskolas klasē sasniedz vismaz minimālo noteikto izglītojamo skaitu 10.klasē vai vidusskolas klašu grupā. Fiksējot nepietiekamu izglītības kvalitāti, pirmajā gadā izglītības iestādei tiktu izteikts brīdinājums. Ja izglītības kvalitāte gada laikā neuzlabosies, tad otrajā gadā pedagogu atalgojumam tiktu piešķirti tikai 50% aprēķinātā finansējuma. Ja situācija neuzlabosies vēl pēc gada, vidusskola vairs nesaņems valsts budžeta finansējumu pedagogu algām un par pedagogu atalgošanu būs atbildīgs skolas dibinātājs, kas vairumā gadījumu ir pašvaldība.
Otrs scenārijs attiektos uz vidusskolām, kurās ir ne tikai nepietiekama izglītības kvalitāte, bet arī nepietiekams izglītojamo skaits. Šajā gadījumā pirmajā gadā skola saņemtu brīdinājumu, bet jau otrajā gadā skolai tiktu noņemts valsts budžeta finansējums pedagogu atalgojumam.
“Piemēram, viena Rīgas skola, kas ir 15-20 minūšu brauciena ar sabiedrisko transportu attālumā līdz centram, un kur vidējais rezultāts matemātikā ir 14%. Nu, tas nav pieļaujams, patiesībā šādas skolas, es viņas negribētu saukt par skolām, bet es gribētu viņas saukt par jauniešu nākotnes karjeru kapsētām,” skaidroja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).
Lai gan noteikumi to apstiprināšanas gadījumā stāsies spēkā šajā mācību gadā,
jauno atalgojuma finansēšanas kārtību piemēros no 2020.gada 1.septembra.
Minētais noteikumu projekts sagatavots un iesniegts izskatīšanai tuvākajā Ministru kabineta sēdē, kas paredzēta 4.septembrī.
