Kad Latvijas Radio viesojas Vidzemes Augstskolas ēkā Cēsu ielā, prom no tās dodas vēl palikušie iemītnieki – telpaugi, kas tiek likti vieglajā auto, lai ziemu pārlaistu siltākā vietā.
A korpuss ziemu pavadīs taupīgākā režīmā, tomēr ēka pilnībā tukša nebūs. Tajā paliek daļa augstskolas, piemēram, Multimediju laboratorija un televīzijas studija, arī Valmieras Integrētā bibliotēka. Šajās telpās apkure ir nodrošināta.
"Šajā ēkā ir iespējams regulēt siltumu pa korpusiem. Tātad pašlaik ir pieņemts lēmums A korpusā minimālā temperatūra, C korpusā arī, bet tur, kur ir bibliotēka, viss paliek nemainīgi, jo mēs strādājam ierastajā režīmā," pastāstīja bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne.
Tātad gluži bez dzīvības un arī siltuma šis nams nepaliek. Piemēram, bibliotēkā grāmatām ir jānodrošina noteikts temperatūras režīms.
"Mums ir vairāk nekā 130 tūkstoši grāmatu, un zem 19 grādiem vienkārši nedrīkst būt temperatūra. Citādi grāmatas sāks pelēt, un tas nozīmē, ka var aiziet bojā bibliotēkas krājums. Tātad mēs taupām tāpat kā visi – neieslēdzam liekas ierīces, izslēdzam aiz sevis gaismas, ja ejam ārā no telpām. Normāla attieksme pret resursiem," skaidroja Rokpelne.
Bet Vidzemes Augstskolas pamata mājvieta, kur tagad pārcēlusies arī tās administrācija, ir ēka Tērbatas ielā. "Šī ēka arī savulaik tika ļoti nopietni pārbūvēta, te ir iestrādāti ļoti daudz moderni risinājumi, lai būtu ērti. Mums iepriekš vairāk bija tas dalījums – katra fakultāte savā mājā. Šobrīd mēs esam koncentrējušies vienā ēkā," pastāstīja Agnese Dāvidsone, kura šoruden ievēlēta par Vidzemes Augstskolas rektori.
Nu jaunajai rektorei līdzās mācību jautājumiem jārisina arī tas, kā taupīt resursus. Un viens no soļiem bija studiju procesu koncentrēt vienā ēkā.
"Esam atbrīvojuši vienu spārnu šobrīd, viena daļa ēkas netiek izmantota. Un to mēs arī minimāli apkurinām, mēs samazinām šos izdevumus par energoresursiem," sacīja Dāvidsone.
Tam, ka nu jāsadzīvo būs ciešāk vienā ēkā, plusus redz Vidzemes Augstskolas studentu apvienības valdes priekšsēdētāja Ksenija Zlotina: "Manuprāt, tas ir tieši jaukāk, ka mēs neesam sadalīti pa ielām, mēs redzam viens otru, un tas tieši ļauj mums vairāk komunicēt, un mēs spējam atpazīt viens otru, nevis tikai komunicēt caur video vai caur "WhatsApp". Šis laiks māca to, ka dažreiz sevi ir jāieliek tādās kā ķēdītēs, lai mēs spētu ekonomēt un lai mēs veicinātu augstskolas labbūtību. Lai nebūtu tā, ka augstskolai ir lieli patēriņi par elektrību, un līdz ar to tas ļoti ietekmē arī studentus un mācības."
Līdzās studiju procesa koncentrēšanai vienā ēkā augstskolā ir ieviesti arī citi taupības pasākumi.
Tikmēr par telpām, kas tagad atbrīvojušās Cēsu ielas ēkā, notiek sarunas ar vairākām organizācijām, kuras būtu ieinteresētas sadarbībā ar augstskolu tās izmantot.
"Mēs domājam arī par to, kā ienest vairāk naudas, un skatāmies uz šo spārnu, ko mēs paši uz šo ziemu atstājuši. Tur mēs varētu veidot jaunus pakalpojumus, kas būtu saistīti ar mūžizglītību, ar pētniecības pakalpojumiem, ar jaunu produktu veidošanu un virkni citām lietām," pastāstīja Dāvidsone.
Viens no taupības pasākumu iemesliem ir arī tas, lai studijas varētu maksimāli organizēt klātienē un tās nebūtu jāpārceļ tiešsaistē.
"Publiskajā telpā ir izskanējusi informācija par Rīgas lielajām universitātēm, kas plāno ziemā pilnībā pāriet uz darbu tiešsaistē. Mēs tā negribam darīt, mēs tomēr novērtējam klātienes vērtīgumu. Pēc šiem garajiem kovida gadiem augstskolām šobrīd ir ļauts līdz 50 procentiem no kopējā studiju procesa organizēt tiešsaistē. Šo mēs izmantojam attiecībā uz vecākajiem kursiem. Savukārt pirmais un otrais kurss bakalauru programmās pilnībā klātienes studiju formātā. Mēs sapratām – jaunieši, kas ir kovida apstākļos ilgstoši tiešsaistē ieguvuši vidējo izglītību, viņiem tiešām akūti ir vajadzīgs klātienes process, socializēšanās, tikšanās," skaidroja rektore.
Runājot par nākotni, tad tiek domāts, kā kopīgi ar pašvaldību risināt elektroenerģijas iegādi. "Tad, kad pašvaldība izsludinās iepirkumu par elektroenerģijas piegādi sev, tad šajā iepirkumā arī mēs piedalīsimies – Vidzemes Augstskola kopā ar pašvaldību. Tad attiecīgi kopējais apjoms mums ļaus saņemt labāku piedāvājumu," norādīja Dāvidsone.
Vai šie taupības pasākumi būtiski atainosies arī naudas izteiksmē, šobrīd augstskolā vēl neņemas spriest. To varēs secināt pēc rēķinu saņemšanas un izvērtējuma.
