Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija trešdien pēc būtības vēl neizskatīja Kasparova lūgumu piešķirt viņam Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem valsts labā.
„Šobrīd mums vēl nav nekāda pamata izskatīt pēc būtības. Mēs diskutējām, kāda šī procedūra varētu būt, jo nonāks līdz komisijai. Ir indikācijas, ka tiek vākti paraksti no deputātiem, un tas ir cits ceļš. Tad pie komisijas nonāks stipri vēlāk," sacīja komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis no Nacionālās apvienības.
Kasparova koordinators Rīgā Arturs Avotiņš apliecina, ka nākamās nedēļas laikā varētu atrast 10 deputātus, kas atbalstītu pilsonības piešķiršanu Kasparovam. Tālākais jau būšot principiāla visa parlamenta izšķiršanās, uzskata Avotiņš.
„Mēs gaidām formāli atbildes no partiju frakcijā, būtu nepieklājīgi Garijam Kasparovam neatbildēt. Frakcijas atbildēs, kā skatās. 10 deputāti un process virzīsies tālāk. Veidlapā ir 10 vietas, bet domāju, būs vairāk – visi deputāti, kuri domā par Latvijas valsts neatkarību, par Latvijas valsts attīstību, obligāti balsos par Kasparova Latvijas pilsonību," saka Avotiņš.
Publiski biežāk minētos argumentus pret pilsonības piešķiršanu Kasparovam Avotiņš noraida. Jēdziens „īpaši nopelni" esot emocionāli un subjektīvi vērtējams, turklāt Kasparovs jau astoņdesmito gadu vidū esot skaļi prognozējis Baltijas valstu neatkarību. Saglabāt arī Krievijas pilsonību Kasparovam ļautu nesenās izmaiņas Pilsonības likumā, savukārt Vladimiru Lindermanu pirms vairākiem gadiem atklātā vēstulē Kasparovs aizstāvējis kā tolaik Krievijas varas politiski vajāto.
Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks no „Vienotības" raidījumā „Krustpunktā" joprojām neatkāpās no uzskata, ka Kasparovs kā pilsonis Latvijai būtu ieguvums:
„Es domāju ka Latvijas valstij būtu ļoti izdevīgi, ja mums būtu tāds pilsonis kā Kasparova kungs, jo viņš, manuprāt, būtu ļoti veiksmīgs pulēšanas līdzeklis Latvijas tēlam. Pirmkārt tāpēc, ka viņš ir viens no pazīstamākajiem demokrātijas un cilvēktiesību aizstāvjiem kaimiņvalstī Krievijā. Un otrkārt, jebkura pasaules valsts varētu lepoties un leposies ar tādu pilsoni, kurš ir viens no 100 ģēnijiem gan šahā, gan kopumā ņemot. Mums ir jāsaprot, ka šis var būt tikai vienreizējs un politisks lēmums, kuru var pieņemt Latvijas Saeima. Ja mēs šeit neredzam pamata kaut kādiem īpašiem nopelniem, tad acīmredzot tādu īpašu nopelnu šodien Latvijas valsts priekšā nav, bet tas nenozīmē, Latvijas Saeima nevar paust politisku gribu un atrast veidu, kā savas intereses šādā veidā aizstāvēt."
„Vienotības" Saeimas frakcija trešdien tikās ar Avotiņu, un tur valdošais noskaņojums pēc sēdes gan bija skeptiskāks.
„Protams, nav izslēgts scenārijs – kad ieraugām visu dokumentu paketi, kad izanalizējam situāciju, varam pieņemt atsevišķu likumu, nebalstoties uz pantu par īpašiem nopelniem. Juridiskais birojs vēl nav devis skaidru atbildi, bet izskatās, ka tā varētu darīt, tomēr lēmumu varētu pieņemt labākajā gadījumā decembra laikā.
Frakcijas deputātu lielākā daļa pauda lielu neapmierinātību ar procesu, kāds izveidojies – tas drīzāk izskatās pēc šantāžas, nevis normāla dialoga un izsvērta, politiski vieda procesa. Bet, godīgi sakot – mēs esam pesimistiski, ka šāds lēmums varētu būt pieņemts," skaidroja frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.
Decembra vidū Kasparovs paredzējis ierasties Latvijā, un līdz tam brīdim parlamenta vairākuma nostāja varētu kļūt skaidrāka. Kasparova pārstāvji jau tikušies ar visām Saeimas frakcijām, izņemot „Saskaņas centru," jo šim spēkam ir sadarbības līgums ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina partiju „Vienotā Krievija".
