Dažādus atvieglojumus nekustamā īpašuma nodoklim pirms Saeimas vēlēšanām pērn solīja četras no piecām partijām, kas šobrīd veido valdību. Vienīgi "Jaunā Vienotība" savā programmā nekustamā īpašuma nodokli nav pieminējusi. Tagad zināms, ka jauni nodokļa atvieglojumi, visticamāk, gaidāmi vien 2022. gadā, kad visiem īpašumiem tiks piemērotas jaunas kadastrālās vērtības.
Politiķi kadastrālo vērtību pārrēķināšanu atlikuši vairākkārt. Saeima 3. oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja vērtību iesaldēšanu līdz 2021. gadam, savukārt pagājušajā nedēļā valdība vienojās, ka lūgs Saeimu kadastrālās vērtības iesaldēt vēl par gadu ilgāk – līdz 2022. gadam.
"Šobrīd, ņemot vērā nepieciešamos sagatavošanās darbus, tas ir - izstrādāt nepieciešamo programmatūru, kartes, informēt iedzīvotājus -, iznāktu uz 2022. gadu," teica tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Pēc Bordāna domām, nekustamā īpašuma nodokli varētu samazināt arī agrāk, tomēr trūkstot atbalsta koalīcijā.
Jaunās konservatīvās partijas priekšlikums ir ieviest nodoklim neapliekamo minimumu, nosakot, ka nodoklis par dzīvesvietu jāmaksā tikai par kadastrālās vērtības daļu, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro. Valsts zemes dienesta dati liecina, ka šobrīd Latvijā tikai neliela daļa dzīvokļu un savrupmāju šo robežu pārsniedz. Tieslietu ministrs gan brīdina, ka 2022. gadā kadastrālās vērtības pieaugs.
"Nodokļi ir jāsamazina tajā ziņā, ka vairāk naudas ir jāatstāj cilvēkam uz rokas, lai viņi paši var izlemt, kur naudu tērēt," sacīja Bordāns. "Primārais mājoklis ir viena lieta, kas nav bizness un nav jāapliek ar nodokli."
Arī ''KPV LV'' pārstāvošais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro stāsta, ka partija vēlas atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim, taču apzinās, ka tas valstij varētu izmaksāt dārgi.
Premjers Krišjānis Kariņš savukārt uzsver, ka vispirms jāredz jaunās kadastrālās vērtības, lai saprastu, kādas atlaides iedzīvotājiem vajadzīgas. Tāpēc līdz 2022. gadam nekustamā īpašuma nodoklis nemainīsies.
"Es domāju, ka tagad daudzi ministri vai politiskie spēki sāks pozicionēties publiskajā telpā, kas viņiem liekas svarīgi, bet var tikai atgādināt – šobrīd tās ir tikai idejas un runāšana, bet tam nekāda ietekme uz cilvēka maksājumiem līdz 2022. gada 1. janvārim nebūs," uzsvēra Kariņš. "Līdz tam laikam mums ir gaidāmas jaunas kadastra vērtības, un es prognozēju jaunas nodokļa likmes ar iespējamām atlaidēm."
To, ka diskusijas ir tikai sākumā, uzsver arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!"). Viņš piekrīt, ka nekustamā īpašuma nodoklim būtu jāpiemēro neapliekamais minimums, taču vajadzīgas esot arī citas izmaiņas. Piemēram,
nodoklis būtu jāskaita valsts, nevis pašvaldību budžetos.
"Bagātas pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa ienākumu dēļ kļūst vēl bagātākas," teica Pūce. "Mūsu ierosinājums ir bijis tāds, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir jāpadara par valsts ienākumu daļu, valstij ir jāsaņem šie ienākumi. Pēc tam tos var pārdalīt kaut vai atpakaļ pilnu summu pašvaldībai, bet balstoties nevis uz principu, kur šis īpašums atrodas, bet vispārējiem izlīdzināšanas fonda principiem."
Šobrīd pašvaldības var noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes robežās no 0,2% līdz 3% no īpašuma kadastrālās vērtības. Likmi virs 1,5% var noteikt tikai īpašumiem, kas nav pienācīgi uzturēti.
