Pilotprojekts - latviesi.com
„Pirmie mēģinājumi apvienot diasporas medijus jau ir, tur aktīvi rosās baltic-ireland.ie un TV raidījums „5. novads”,, kā arī portāls latviesi.com, kas darbojas jau 15 gadu, kā arī vecās trimdas avīzes, kam ir arī interneta lappuses," Latvijas Radio raidījumam "Globālais latvietis. 21. gadsimts" sacīja portāla “Latviesi.com” galvenais redaktors Kristaps Grasis.
Viņš arī atklāja, ka Eiropas Latviešu apvienībai tika uzdots veikt koncepcijas izstrādi, kā apvienot visus informācijas sniegšanas avotus vienotā mediju platformā, kurā saslēgtos ne tikai mediji, bet arī diasporas organizācijas, biedrības, skolas, valsts organizācijas, kas atbalsta diasporu.
Vienotā mediju platforma būtu vieta, kur gūt visplašāko informācijas klāstu - sākot no laikrakstiem, komentāriem, labu saturu, ko veidu augstas raudzes žurnālisti, beidzot ar notikumu kalendāru. Daļēji šobrīd šo funkciju veic portāls latviesi.com, kur redaktors kā puzli saliek kopā informāciju, kas saplūst no Latvijas medijiem, diasporas medijiem, pašu radīta satura.
Tieši tāpēc uzsākts gadu ilgs pilotprojekts, lai noskaidrotu, vai latviesi.com spētu veikt šo vienotās mediju platformas funkciju.
Pēdējo gadu laikā arī Latvijas Televīzija izveidojusies ārzemēs skatāmu lineāru interneta kanālu visiemltv.lv. Taču mediju telpas raksturojums nav iedomājams bez sociālās vietnes "Facebook".
Ko patērē ārzemēs dzīvojošie?
„Es lepojos ar to, ka pārstāvu trimdas preses ilgdzīvotājus – Amerikas latviešu avīzei „Laiks” šogad apritēs 70 gadu un tā joprojām ir avīze klasiskā formātā, bet „Brīvā Latvija” kļuva par interneta mediju, zaudējot lasītāju skaitu. Toties ap pussimtu abonentu pievienojās laikrakstam „Laiks”," saka Ligita Kovtuna - laikrakstu „Laiks” un „Brīvā Latvija” redaktore.
Bet kas tad interesē tautiešus ārzemēs? To ir visgrūtāk un teju neiespējami sagrupēt, jo tik daudz un dažādu faktoru ietekmē ārpus Latvijas dzīvojošo intereses un vajadzības.
Kā stāsta Māra Rūse – biedrības „Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes locekle –, viņai, dzīvojot Lielbritānijā un Beļģijā, visvairāk interesējuši notikumi.
„Manā gadījumā no diasporas telpas interesēja informācija par pasākumiem, un man labi derēja tās lapas, kur pirmā un redzamākā daļa bija pasākumi. Tāpat man liels palīgs bija sociālā vietne "Facebook"," saka Rūse.
Savukārt Dainis Mjartāns – Latvijas Republikas oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valdes loceklis – atgādina, ka mediju patērēšanas paradumi diasporā atšķiras no dzimtenē dzīvojošajiem. „Mēs savā interneta vietnē lvportāls.lv, kas ir tiesiskās informācijas un pilsoniskās izglītības portāls, veidojot sadaļu ''Valsts un diaspora'', lielu uzmanību pievēršam tam, lai katram reemigrantam būtiskā informācija būtu pausta vienkāršā valodā, atbildēs un skaidrojumos izvairoties no sarežģītas valodas un terminiem," saka Mjartāns.
Luksemburgā dzīvojošā Valda Liepiņa, kas ir angļu tulkotāju nodaļas vadītāja Eiropas Komisijā, saka, ka viņas mediju paradumi ir visai plaši.
“Es katru rītu pieslēdzos Tvnet un Delfi, lasu Luksemburgas ziņas un Amerikas ziņas, tāpat arī man ikdienā svarīgi gūt informāciju par Eiropas Savienību, bet latviski par diasporas jautājumiem informāciju iegūstu no ''Brīvās Latvijas'' un PBLA kopsavilkuma, arī latviesi.com sniedz labu ieskatu. Man patīk tas, ka no latviesi.com es varu nonākt citos portālos un sasniedzu citas mediju vietnes, kas vēsta man svarīgu informāciju," saka Liepiņa.
Cer uz kvalitatīvu mediju
"Svarīgi, lai šajā medijā [potenciālajā vienotajā medijā diasporai] tiktu saglabāta, kopta un kultivēta profesionāla žurnālistika – visos žanros - komentāri, intervijas, apraksti," saka laikrakstu „Laiks” un „Brīvā Latvija” redaktore Ligita Kovtuna. Viņa uzskata, ka trimdas preses ilgdzīvotāji ir izdzīvojuši tieši šī iemesla dēļ.
"Lasot kvalitatīvu tekstu, gramatiski pareizu, medijs kalpo kā grāmata. Diaspora ir pelnījusi augstas raudzes žurnālistiku," saka žurnāliste.
