Pēdējā laika satricinājumi ar zemajiem reitingiem, ne pārāk veiksmīgajiem pašvaldību vēlēšanu rezultātiem, partijas vadītāja Andra Piebalga paziņojumu par atkārtotu nekandidēšanu, kā arī visbeidzot vairāku redzamu partijas biedru atšķelšanos, partiju “Vienotība” ir nostādījuši “būt vai nebūt?” jautājuma priekšā.
To, ka redzējums par to, kā iespējams turpmāk pastāvēt, atšķiras, jau pagājušajā nedēļā parādīja līdz šim galvenā pretendenta uz nākamā līdera vietu - Edvarda Smiltēna - asā nostāšanās pret Saeimas frakcijas vadītāju Solvitu Āboltiņu. Viņu redzējumi atšķiroties, un tāpēc arī frakcijas biedriem esot nevis jārunā pa kaktiem, bet jāpauž sava nostāja, lai redzētu, vai Smiltēnam vispār ir nozīme pārņemt vadības grožus.
“Ir pilnīgi skaidrs, ka partijai ir divi ceļi, - vai nu viss notiek pa vecam, vai arī notiek radikālās pārmaiņas. Radikālas pārmaiņas!” uzsvēra Smiltēns.
“Savukārt es neredzu, ka var notikt radikālas pārmaiņas, ja netiek mainīta frakcijas vadība, un es neredzu iespējas paveikt nozīmīgas pārmaiņas, ja šī partija tiks vilkta dažādos virzienos un šīs varas centrs ir Saeimas frakcija, un es domāju, ka tā ir bijusi Piebalga problēma, ar ko viņš ir cīnījies pēdējā laikā,” paskaidroja Smiltēns.
Solvita Āboltiņa tikmēr pauda, ka neizprot Smiltēna nostāju, konkurēt par līderību viņa nedomājot.
“Visdrīzāk, nekandidēšu arī uz valdi, jo esmu domājusi nākamgad pēc šīs Saeimas beigām pamest politiku, un tā kā cilvēkiem patīk sūtīt politiķus, uz turieni, no kurienes viņi nāk, un es esmu nākusi no ārlietu dienesta, tad es, iespējams, atgriezīšos ārlietu dienestā,” sacīja Āboltiņa.
Āboltiņa varētu kļūt par vēstnieci kādā no Eiropas valstīm. Lēmumu aiziet no politikas viņa pieņēmusi jau agrāk, redzot sabiedrības attieksmi, un uzskata, ka viņas loma “Vienotībā” šobrīd tiekot pārspīlēta.
“Manuprāt, “Vienotības” problēma ir nevis Āboltiņas stiprums un vēlme kaut kur atgriezties un kandidēt, bet pārējo vājums, kuri nav spējuši parādīt tos mērķus, kas tad ir politikā, pārliecināt, ka kāds no viņiem var būt spēcīgs līderis,” pauda Āboltiņa.
“Bet “Vienotība” tika radīta ar konkrētu mērķi, un, lai cik tas būtu sagrauts, tās drupas nav tādas, lai nevarētu būvēt jaunu māju, kura būtu pārliecinoša,” norādīja Āboltiņa.
Paust atbalstu Smiltēnam tagad viņa gan nesteidz, neizslēdzot, ka kongress var lemt arī par citu līderi. Vai viņa pati piedalīsies kongresā, gan esot pāragri spriest.
“Vienotības” cilvēki reģionos, īpaši pēc pašvaldību vēlēšanām, kas lika pārdomāt partijas situāciju, uz šo raugās kā izšķirošu brīdi, tomēr gribētu, lai Rīgā vērojamās personību cīņas vēl vairāk nesatricinātu partiju.
“Protams, personāliju jautājums ir svarīgs un Latvijā pierasts kā centrālais, taču es nedomāju, ka tas ir pats būtiskākais, kaut gan nevar nenovērtēt tā nozīmību,” atzina Salaspils mērs Raimonds Čudars.
“Es domāju, ka partijai būtu kongresā atkal jārod sava identitāte. Šī laika notikumi politikā iezīmē robežšķirtni un, manuprāt, tomēr jāizvērtē, vai mēs varam atļauties nodrošināt stabilitāti valdībā un nereaģēt pietiekami asā formā uz “oligarhu sarunām” un iesaistīto personu atrašanos valsts amatos,” sacīja Čudars.
Konkrētas rīcības izšķirošos jautājumos pietrūcis arī Cesvaines mēram Vilnim Špatam. Partijas atbalsts vietvarā nebijis jūtams; lai arī piederīgs “Vienotībai”, arī pašvaldību vēlēšanās kandidējis no saraksta, kas nesa nevis “Vienotības”, bet apvienības “Savam novadam” vārdu, un sevi sauc par ierindas biedru.
“Būtu bijis labi, ja “Vienotībai” būtu bijusi interese par laukiem, jo “Vienotībai” nekad nav bijis vietējo pašvaldību atbalsta intereses. Arī, kad reformas kaut kādas cenšas taisīt, tad viņi vienmēr ir pa lieliem novadiem un politizētu pārvaldi, un mēs uzskatām, ka politiskā vara aiziet tālāk no iedzīvotājiem un tas nav pareizi,” sacīja Špats.
“Es kādreiz uz kādu kongresu aizbraucu, uz šo es nezinu, vai es braukšu. Tomēr ir vasara un darba visiem ir daudz. Un, ja tu neredzi tam visam jēgu, ko tad tur brauksi,” pauda Špats.
Politologs Ivars Ijabs vērtē, ka partijai gan vēl ir iespēja atgūties.
“Jautājums, cik lielā mērā partijas jaunajai vadībai izdosies noturēt šo dienas kārtību par to, par ko mēs īsti esam – par eiropeiskumu, tiesiskumu. Mazliet konkrētāk gribētos dzirdēt, ko tad mēs gribam mainīt. Ir skaidrs, ka “Vienotība” laikam ir sapratusi tādu lietu, ka ir pieprasījums pēc mazlietiņ jaunākām sejām, un nevis vienas vai divām, bet tiešām radikālas līderu nomaiņas, kas daudzmaz atbilst 21. gadsimtam,” sprieda politologs.
Politologs arī atzina – Āboltiņas pievēršanās diplomātiskajam dienestam ir optimāls risinājums gan viņai pašai, gan partijai. Jo - lai arī viņai ir bijuši sasniegumi politikā, tik zemi reitingi bijuši reti kuram politiķim, un tādā situācijā ir pašsaprotami izstāties.
Pagaidām gan nav atrisināts jautājums pašā partijā, kas tad īsti kandidēs uz priekšsēdētāja amatu. Saeimas frakcija savu lēmumu vēl nav pieņēmusi. Un arī oficiāli neviens šim amatam pagaidām nav virzīts.
Tikmēr jaunu partiju iecerējis dibināt bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ar domubiedriem.
Par jauno politiskās kustības izveidi plānots paziņot trešdien. Līdz tam Pavļuts no plašākiem komentāriem atturas. Kopā ar viņu jaunajā sabiedriskajā un politiskajā kustībā plānojuši iesaistīties sabiedriskās politikas centra “Providus” attīstības direktore Marija Golubeva, kas bieži komentējusi presē ar izglītību saistītus jautājumus, un uzņēmējs Mārtiņš Staķis, kurš vada arī LTV raidījumu “Saknes debesīs”. Saistībā ar jaunveidojamo politisko spēku izskan minējumi, ka tam varētu pievienoties arī no "Vienotības" aizgājušais "piecinieks", kuri vēl nav atklājuši savus plānus.
