Pēc partijas valdes sēdes tās līdere Solvita Āboltiņa apgalvoja, par konkrētiem kandidātiem valdē saruna tomēr nenotika: “”Vienotības” valde izlēma, ka ir svarīgi tomēr demonstrēt citu pieeju nekā līdz šim un vispirms jārunā par valdības darāmajiem darbiem.”
Partijas valde vienojās veidot sarunu grupu, kurā būs Āboltiņa, Rihards Kozlovskis, Andrejs Judins, Artis Kampars, un runās ar iespējamiem koalīcijas partneriem un arī dosies pie prezidenta. Šī sarunu grupa vēl tiek veidota, un šonedēļ “Vienotība” vēl nosauks premjera amata kandidātu, jo par to vēl jāizlemj valdei, frakcijai un partijas domei.
Partijas valde arī atbalstīja, ka “Vienotība” uzņemsies nākamās valdības veidošanu. Āboltiņa arī pauda, ka sākotnēji jārunā arī ar Saeimā pārstāvējām mazākām parijām un varētu veidot plašāku koalīciju: "Tomēr šajā situācijā, kur redzam trīs partijas, kurām mēdz būt diametrāli pretēji viedokļi par valstisko interešu realizāciju, un šajā situācijā mazo partiju piesaiste neļautu vienai noteikt galveno toni koalīcijā."
Pirms tam gan izskanēja, ka izskatīšanai partijas “Vienotība” valdē tika pieteikts viens iespējamais premjera amata kandidāts – Rihards Kozlovskis, par kuru iestājās demisionējusī premjere. Kozlovskis šādu iniciatīvu virzīt viņu par premjera amata kandidātu pēc valdes sēdes vērtēja atturīgi: “Paldies par šo novērtējumu. Bet, kā viņa teica, tas ir viņas privāts viedoklis. Jebkurā gadījumā svarīgi potenciālo amata kandidātu dēļ atkal nesašķelties. Es respektēšu jebkuru valdes lēmumu, un tomēr tas jāvērtē kompleksi.”
— Ivo Leitāns (@ivchix) December 7, 2015
Jāpiebilst, ka tagadējie koalīcijas partneri jau dienas laikā paguva paust, ka pret Kozlovski kā premjeru viņiem iebildumu nebūtu. Savukārt Solvita Āboltiņa būtu Nacionālajai apvienībai nepieņemama kandidāte – par šādu valdes un frakcijas kopīgo lēmumu atgādināja partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Lūgta to komentēt, Āboltiņa norādīja: jo garāks valdības veidošanas process, jo vairāk nosacījumu partneriem rodas. Nacionālā apvienība vienmēr esot dzīvojusi lozungu un sarkano līniju noteikšanā, taču, pirms tās vilkt, būtu jāatceras, ka vēlētāji politiķus ir ievēlējuši, lai tie strādātu, uzsvēra „Vienotības” vadītāja.
Jau ziņots, ka pirmdienas, 7.decembra, rītā no amata atkāpusies premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība"). Par savu demisiju Straujuma oficiāli paziņoja pēc iepriekš neplānotas tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.
Dienu pirms oficiālā paziņojuma Straujuma par plāniem atkāpties no Ministru prezidentes amata īsziņā informējusi "Vienotības" valdi.
Straujuma pirmdien paudusi, ka labprāt par savu pēcteci amatā redzētu Kozlovski. Arī neoficiālā informācija liecina, ka Straujuma, paziņodama par atkāpšanos, saņēma apsolījumu, ka premjera amatam netiks virzīta “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa.
