Lai pieteiktu kandidātu ''Vienotības'' valdes vai domes priekšsēdētāja amatam, vajadzīgi vismaz 15 biedru paraksti, savukārt kandidātu virzīšanai valdes locekļa un domes priekšsēdētāja vietnieka amatiem pietiek ar 10 biedru balsīm.
Kandidātus varēs pieteikt turpmākās divas nedēļas, un tad sekos kandidātu diskusijas.
"Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars uzsver, ka partijas potenciālo vadītāju debates būs Latvijā nepierasti atklātas.
"Maijā, līdz partijas kongresam, mēs organizēsim vismaz piecas lielas, plašas, atvērtas debates gan partijas biedriem, gan sabiedrībai, kas nav partijas biedri, gan arī medijiem, kurā potenciālie kandidāti savā starpā diskutēs par savu skatījumu gan uz partijas, gan valsts attīstību, ņemot vērā to, ka droši vien šobrīd ir vienots viedoklis partijā, ka potenciālajam jaunajam vadītājam būs jābūt arī premjera kandidātam uz 2018. gada Saeimas vēlēšanām," teica Kampars.
Jau vairākus gadus par Āboltiņas sekotāju "Vienotības" vadībā tiek minēts bijušais Eiropas Savienības komisārs Andris Piebalgs. Viņš ir publiski jau apliecinājis, ka ir gatavs kandidēt uz priekšsēdētāja amatu, kā galvenos uzdevumus minot partijas saliedēšanu, vēlētāju uzticības atgūšanu un gatavošanos startam pašvaldību vēlēšanās.
"Es domāju, ka es esmu vērā ņemams kandidāts. Man ir pietiekama pieredze, man ir pietiekama autoritāte. Protams, garantiju nekad nav, bet es pats uzskatu, ka es varētu tikt ar šo uzdevumu galā," saka Piebalgs.
Starp kandidātu vārdiem izskanējis arī "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns, kuram atbalstu pauduši vairāki biedri novados. Taču viņš savu iespējamo kandidatūru pagaidām komentē atturīgi.
"Man šobrīd noteikti būtu nepieciešams īss laiks pārdomām par to, taču es nekad neesmu vairījies no atbildības, un, protams, ja partijas biedri, partijas nodaļas tiešām izšķirtos par lēmumu mani virzīt, tad man būtu diezgan grūti arī pateikt nē.
Es personīgi uzskatu, ka partijā ir jānotiek paaudžu nomaiņai, ir jānāk jauniem cilvēkiem, labi izglītotiem, ar valodas zināšanām, ar tiešām tādu enerģiju rīkoties un darīt," teica Smiltēns.
Līdzšinējā "Vienotības" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pagājušajā nedēļā minēja, ka savu lēmumu par kandidēšanu ir pieņēmusi, tomēr vēl to neatklāj.
Vēl starp kandidātiem uz partijas vadību minēts arī Cēsu mērs Jānis Rozenbergs, taču viņš Latvijas Radio uzsvēra, ka šobrīd koncentrējas uz darbu Cēsīs un to nevarētu apvienot ar partijas vadīšanu.
Vajadzību pēc partijas restarta "Vienotības" biedri īpaši uzsvēra pēc premjera krēsla zaudēšanas, kad februārī Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēma valdības vadīšanu uzticēt Zaļo un zemnieku savienības pārstāvim Mārim Kučinskim.
Toreiz "Vienotības" valde lēma, ka ārkārtas kongress ir jārīko rudenī, taču pēc reģionālo nodaļu iniciatīvas valde vēlāk lēma kongresu rīkot jau 4. jūnijā. Viens no iemesliem ātrākam kongresam bija gatavošanās pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā, taču reģionālo nodaļu vadītāji arī nenoliedza, ka restartam ir vajadzīga partijas vadības maiņa.
