Atrodoties Vijciema čiekurkaltes otrajā stāvā, ir dzirdams, kā, kaltēšanas cilindros vērdamies vaļā, sparkšķ čiekuri. Tur tie žāvējas un tiek kaltēti, lai iegūtu priežu un egļu sēklas. Telpā, kurā atrodas cilindri ir diezgan karsti un brīžiem smaržo kā pirtī. Temperatūra sasniegusi jau četradesmit sešus grādus. Par vēsturisko ēku un vairāk nekā simts gadus veco iekārtu darbību gādā čiekurkaltes vadītājs Ivars Palejs.
“Maisus tātad uzvilkām augšā, pēc tam šie te čiekuri tiek sabērti kastēs, ar kuru palīdzību arī tad tie čiekuri tiek samērīti, lai zinātu cik tas daudzums ir, cik tad esam atveduši.
Un savukārt tad no šīs telpas tālāk čiekuri caur šīm divām lūkam grīdā, ar šīs te kastes jeb piltuves palīdzību, tiek sapildīti žāvējamā kamerā, tādos metāla cilindros,” stāsta Vijciema čiekurkaltes pārzinis Ivars Palejs.
Darbs nav viegls, ir jābūt labai fiziskai izturībai, jo ap trīsdesmit kilogramiem smagie čiekuru maisi ir jāuzvelk līdz ēkas trešajam stāvam. Pēc tam, kad čiekuri izbērti cilindros, katru dienu ik pa dažām stundām tie ar rokām vairākas reizes jāgroza, lai no čiekuriem izbirtu sēklas. Ar katru nākamo dienu tas jādara arvien biežāk un tā nedēļas garumā, jo aptuveni tik ilgi viena šāda čiekuru porcija kaltējas.
“Sēklas tātad paliek zem tām koka restēm. Tās restes kalpo, lai tos čiekurus atdalītu no sēklām. Izkaltētie čiekuri tiek bērti laukā no tiem cilindriem, kas tiek aizstumti kaudzē,” skaidro Ivars Palejs.
Jau pirms astoņpadsmit gadiem čiekurkalte iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā un nesen izdevies iegūt arī Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu. Ivars Palejs skaidro – tas izdevies, jo ieguldīts liels darbs ēkas uzturēšanā un saglabāšanā.
Čiekurkaltes vadītājs piebilst, nekas būtiski pēc šī statusa iegūšanas gan nav mainījies, ir tikai parādījusies vēl lielāka sabiedrības interese.
Čiekurkaltē ieradusies skolēnu grupa no Dikļiem un Jura Neikena Dikļu pamatskolas skolotāja Endija Pazāne atzīmē: “Tas ir ļoti vērtīgi, jo Latvijā vispār ir ļoti vērtīgas lietas, daudz ir. Un arī vietas un lietas. Tas ir jāsaglabā, jo tā ir mūsu vēsture.”
Čiekuru kaltēšanas sezona ilgs vēl līdz marta beigām. Tad no čiekuriem iegūtās sēklas tiks vestas uz Kalsnavas kokaudzētavu, kur tās attīrīs un pārbaudīs to dīgtspēju.
