„Es nedomāju, ka viņam šī ideja tur apgrozīties būtu ļoti simpātiska,” teica Vīķe–Freiberga. Viņa atgādināja, ka Bērziņa ģimene savulaik cieta no padomju okupācijas un Otrā pasaules kara.
Bijusī prezidente sacīja, ka pati savulaik uz Krieviju braukusi, pieņemot, ka toreiz vēl Uzvaras dienas 60.jubileja ir iespēja pasaulei pateikt, ka Otrā pasaules kara beigas nenozīmēja brīvību Latvijai. Tieši otrādi, tad sākās ilgs un drūms laiks.
Viņasprāt, patlaban ar Krieviju un tās līderi Vladimiru Putinu ir grūti panākt kopsaucēju. Putins dialogu redz kā vienvirziena ceļu, kurā pastāv tikai viņa viedoklis. „Viņš var būt laipns un sirsnīgs, taču tajā pašā laikā viņš nav gatavs šo situāciju mainīt,” teica Vīķe–Freiberga un piebilda: „Es baidos, ka šobrīd dialogs ar Krieviju ir ārkārtīgi apgrūtināts”.
Tomēr tieši Ukrainas–Krievijas jautājums paliks arī viens no svarīgākajiem jautājumiem Latvijas prezidentūras ES laikā. Svarīgi jautājumi būs arī Eiropas ekonomiskā atlabšana, kā arī terorisma apkarošana, kas par būtisku jautājumu izvirzījies pēdējās dienās līdz ar terora aktu Parīzē.
Vienlaikus eksprezidente uzsvēra, ka viņai nav nekādu šaubu par to, ka Latvija spēs organizēt Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē, jo prasmi vadīt lielus un būtiskus pasākumus tā jau ir pierādījusi iepriekš.
