Pašlaik projekts ir savā izstrādes stadijā, un turpinās projekta saskaņošana ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Nav vēl pieņemti lēmumi arī par iespējamo koku ciršanu.
Ar Grobiņas domes Attīstības un uzņēmējdarbības nodaļas vadītāju Uldi Ķepalu Latvijas Radio tiekas pilskalnā, līst pavasarīgs lietus un daba, kas ieskauj Grobiņas viduslaiku pili ar bastioniem, sāk mosties. Sāk plaukt arī kuplā liepa, ka izaugusi gandrīz pašā estrādes viducī.
Sociālajos tīklos jau izskanējušas iedzīvotāju bažas, ka šī projekta laikā varētu nozāģēt liepu, kas sasniegusi dižkoka apmērus. Pagaidām lēmums par koku ciršanu vēl nav pieņemts, skaidro domes pārstāvis Uldis Ķepals, iespējams, tā varētu arī palikt.
„Projektā plāno nozāģēt. Notiek saskaņošana ar institūcijām. Nevaram apgalvot, ka to tiešām nozāģēs. Ja to nevarēs darīt, tad tiks meklēti risinājumi, kā to saglabāt un iekļaut projektā. Tas ir tikai viens no kokiem, ko varētu nozāģēt. VKPAI uzskata, ka pilskalns ir jāatver skatam. Kad koki saplaukst, tad pilskalnu nevar redzēt. Par koku savu atzinumu sniedz vides pārvalde,” skaidro Ķepals.
Projekta ietvaros plānots sakārtot estrādi, kas atrodas pilskalnā. Savu laiku tā ir nokalpojusi, tāpēc arī pašvaldība kopā ar projektētājiem ķērusies klāt estrādes atjaunošanai. Tur iecerētas ģērbtuves un citas lietas, lai nodrošinātu dažādu pasākumu norisi.
„Te estrādi ar sēdvietām izveidoja deviņdesmito gadu sākumā, bet viss ir novecojis. Ar ES finansējumu mēs varētu to visu sakārtot, izveidot modernu estrādi, kas iekļautos pilsdrupās. Taps arī laukums, kur varēs izvietot mobilas sēdvietas, stacionāras neplānojam, lai pati pils nezaudētu savu vērtību. Rietumu pusē, kur parasti pūš vējš un parasti šeit ir diezgan vēss, plānots atveidot mūra daļas no akmens gabioniem. Tie atdarinās pils mūrus,” atklāj Ķepals.
Projekta otrajā daļā iecerēts veidot pastaigu taku no pilsdrupām līdz pat Priediena senkapiem. Priediena senkapi jeb Priediens ir lielākais kapulauks Grobiņas arheoloģiskajā ansamblī, kas ietver kuršu līdzeno kapulauku un skandināvu uzkalniņu kapulauku un apmetni.
„Taka vairāk domāta pastaigām. Tā vīsies gar Ālandes upi divu kilometru garumā. Nākotnē varētu veidot informatīvas vietas, lai izzinātu Grobiņas vēsturi. Pašlaik koncentrējamies ap pili. Takai būs papildus elementi, veidot pils prototipus, kas būs interesanti gan bērniem un pieaugušajiem,” stāsta pašvaldības pārstavis.
Reāli būvniecības darbi projekta ietvaros varētu sākties nākamā gada pavasarī. Izmaksas plānotas 800 000 eiro apmērā.
Grobiņa ir viena no sava laika nozīmīgākajām vikingu dzīves vietām pasaulē tieši Baltijas jūras austrumu daļā, tāpēc Grobiņas arheoloģiskā ansambļa pieminekļi ir iekļauti transnacionālajā seriālnominācijā „Vikingu laika vietas Ziemeļeiropā” UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.
