Vienīgais, kā var panākt, lai dome strādātu rīdzinieku labā, ir atlaist domi un ievēlēt jaunu, LTV raidījumā “Rīta panorāma” pauda Ķirsis.
Viņš norādīja, ka tas, kas notiek domē, nav izdevīgi rīdziniekiem, vairākums deputātu vienīgi cīnās par amatiem.
Viņaprāt, tieši ārkārtas vēlēšanu ceļš ir ejams, un “Vienotība” uz to uzstāj.
Ķirsis klāstīja, ka arī galvaspilsētas nākamā gada budžetā būs daudz sarežģītu jautājumus, un, iespējams, būs jāpieņem nepopulāri lēmumu, tāpēc ārkārtas vēlēšanas varētu gribēt arī līdz šim valdošā partija “Saskaņa”.
Savukārt politologs Filips Rajevskis LTV raidījumā “Rīta panorāma” sprieda, ka domnieki pašlaik paši nezina, cik tālu viņi gatavi iet, jo notiekošais nav izdevīgs pilnīgi visiem iesaistītajiem, jo neviens nav gatavs ārkārtas vēlēšanām.
“Šajā situācijā to dzīt līdz kraujas malai, izskatītos pēc ļoti lielas aizspēlēšanās,” sacīja Rajevskis.
Viņš pieļāva, ka tik neizdevīgā situācijā domnieki spēs vienoties par turpmāko darbu; emocijas var uzsist vilni, bet viņi centīsies un mēģinās palikt.
KONTEKSTS:
Sarežģījumi Rīgas domes vadībā sākās pēc tam, kad maijā mēra amatu atstāja Nils Ušakovs ("Saskaņa"). Augustā "Gods kalpot Rīgai" pārstāvim Oļegam Burovam izdevās kļūt par Rīgas mēru.
Savukārt oktobrī iezīmējās nesaskaņas domes koalīcijā, un novembrī "Saskaņa" prasīja atsaukt no amatiem Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvjus, proti, no "Saskaņas" izslēgtos domes deputātus. "Gods kalpot Rīgai" pārtrauca sadarbību ar neatkarīgajiem deputātiem Rīgas domē, un dažas dienas vēlāk no vicemēra amata tika atbrīvots Vadims Baraņņiks.
Tādējādi domes koalīcija palika mazākumā ar 28 no 60 balsīm.
Tikmēr VARAM paziņoja, ka apsvērs Rīgas domes atlaišanu, ja tā nesakārtos atkritumu savākšanu. Burovs solīja situāciju atrisināt.
