Gadu no gada, vērojot kopējo ainu, arvien vairāk balsstiesīgo vēlēšanās izvēlas nepiedalīties. Daļa neredz jēgu vai vēlēšanu dienā izvēlas darīt ko citu, jo vēlēšanas nav tik būtiskas.

ĪSUMĀ:

• Rēzeknes novada Lendžos un Sondoros – iedzīvotāju domas par vēlēšanām.
• Viņi visi ir zagļi! – tā kāda sieviete Lendžos.
• Vēlētāju aktivitāti var ietekmēt pat laika apstākļi.
• Kopējā tendence – politiskā apātija.
• Kā padarīt cilvēkus pilsoniski aktīvākus?

Rēzeknes novada Lendžos un Sondoros – iedzīvotāju domas par vēlēšanām

Rēzeknes novadā aizvadītā gadā pašvaldību vēlēšanās varēja piedalīties tuvu pie 25 tūkstošiem balsstiesīgo, taču no viņiem balsot devās vien teju 6500, kas ir nepilni 26%.

Lendži. Dodamies uz vietējo ciema veikalu. Veikala vadītāja Lūcija šobrīd strādā arī kā pārdevēja.

"Strādāju jau otru mēnesi, man nav pārdevējas, sakarā ar tām visām elektrības lietām mums arī briesmīgi augsta tā summa. Ir jāpastrādā, jādomā, kā vienai pašai izgrozīties."

Rēzeknes novada Lendžu ciems atrodas 14 kilometru attālumā no Rēzeknes pilsētas. Pagastā dzīvo nedaudz mazāk par 700 iedzīvotāju. Ciemā ir kultūras nams, bibliotēka, medpunkts, veikals,  skola slēgta pirms sešiem gadiem. Jautājot Lūcijai par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kas nu jau pēc mēneša, Lūcija ir skeptiska, jo vēlēšanās iesniegti 19 saraksti, kas esot pārāk daudz.

"Ziniet, man nepatīk visa tā lielā sistēma, visas tās partijas daudzās, tas jau ir absurds. Katrs cīnās par to, lai būtu tur augšā un diez ko tur panākt. Nu, nav nekādas jēgas būt tik daudzām."

Taču balsot ir jāiet, saka Lūcija.

"Tam, ka neiet vēlēt… arī kāds novēlēs un vienalga viņš tur tiks. Bet jāizlemj, jāpadomā."

Šoreiz gan ir grūti izlemt. Jautājot, kādēļ, viņasprāt, daudzi izvēlas nepiedalīties vēlēšanās, Lūcija atzīst, ka cilvēki neredz jēgu. Tāpat ne vienmēr var saprast un izvēlēties, par ko balsot.

"Loģiski ir jādomā, un bieži vien cilvēks ķer no feisbuka kaut kādas ziņas, bet neprot loģiski domāt."

"Nu, nav tās ticības. Kam nav ticības? Ka kaut kas var mainīties," saka kāds vīrietis, kurš atbraucis uz veikalu.

Kam būtu jāmainās, lai cilvēki atkal gūtu uzticību šiem te valstsvīriem? "Nav ne jausmas!" Bet uz Saeimas vēlēšanām šoreiz plāno doties, ir izlēmis arī, par ko atdos savu balsi.

Viņi visi ir zagļi! – tā kāda sieviete Lendžos

"Nevēlēju tāpēc, ka visi zagļi! Viņi tik bāž savās kabatās, kāda jēga vēlēt? Nu, varbūt šoreiz aiziešu, varbūt nosviedīs mūsu šo [valdību] un ieliks citu." Jautāta, par ko vīlusies, sieviete saka: "Par visu! Par cenu kāpumu. Viņi neko nedara. Es uzskatu, viņi bāž tikai sev kabatās, pērk miljoniem vērtus īpašumus, jo nekas nav darīts. – Kad pēdējo reizi bijāt  vēlēt? – Man liekas, ka vispār nekad nebiju. – Ne uz pašvaldību, ne Saeimas? – Es varētu būt bijusi tikai tad, kad par to krievu valodu balsoja, un viss."

Tātad balsot devās vien tad, kad skaidri zināja, kas reāli var mainīties Latvijā.

Savukārt daudzdzīvokļu mājas pagalmā pie šūpolēm sastopam Daini ar diviem maziem bērniem, viens sēž vīrietim klēpī, otrs lielāks un šūpojas jau pats. Piedalīties vēlēšanās, viņaprāt, ir katra pienākums, tāpēc vēlēšanas cenšas neizlaist. Esot jau nojausma, par ko balsos Saeimas vēlēšanās. Tas, ka daudzi vēlēšanas uzskata par bezjēdzīgām, esot saprotams, taču nebūt nav prātīgi.

"Tas tā no vēstures ir iegājies, ka cilvēkiem liekas, ka viņi neko nevar panākt vai arī viņi aiziet uz vēlēšanām, kāds kaut ko piesola, un pēc tam nekas nemainās. Daudz cilvēku šeit no padomju laikiem palikuši un domā, ka nekas jau nemainīsies. Žēl, protams, ka cilvēki neiet uz vēlēšanām. Ja tevi katru reizi apmāna, kāpēc iet balsot? Tas ir sava veida protests. (..) Protams, uz vēlēšanām jāiet."

Arī Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Sondoru ciemā uzrunātie cilvēki vēlēšanu nozīmi vērtē dažādi.

"Vēlēšanās noteikti piedalīšos, jo uz doto mirkli diezgan savādi viss izskatās, ko dara valdība, ko pieņem. Nav saprotams, kas notiek ar enerģētiku, tāpēc piedalīšos, bet to, par ko balsošu, vēl nezinu.

– Ir 19 saraksti, vai tas ir pareizi, jūsuprāt? – Lai viņu ir daudz, bet lai tiek maz."

Vīrietis uzskata, ka vēlēšanas tā ir katra atbildība.

"Ja mēs neko nedarām, tad klusē, sēdi, piekrīti tam, kas notiek. – Kāpēc neiet cilvēki? – Apnicis, visiem ir apnicis, jo sola, sola, bet izpildes pilnībā nav nekādas. Un uzskats veidojas, ka ko es tur mainīšu, ko mana balss dos."

To, ka viss apnicis un nekam vairs netic, apliecina kāda sieviete, kas runā krievu valodā. "Tas ir bezjēdzīgi, ar mums tāpat neviens nerēķinās. Agrāk, kad biju jaunāka, gāju uz vēlēšanām, tagad vairāk neeju un neiešu."

Jautājot, kam ir jāmainās, lai viņa ietu vēlēt, atbildēt gan nevar. "Nezinu, nevaru pateikt. – Bet kas ir slikti? – Nekā laba nav mums Latvijā, no šejienes jābēg, ne jādzīvo. – Kāpēc tad jūs dzīvojat? – Tā ir sanācis. Bet dēls ir aizbraucis un jūtas apmierināts."

Runājot ar cilvēkiem, var secināt, ka viņi vēlēšanās nepiedalās, jo ir vīlušies, tā nav prioritāte, nevēlas iedziļināties; lai izlemtu, par ko balsot, trūkst zināšanu. Daļai vienkārši viss ir slikti vai nezina, par ko balsot, tāpēc neiet. Ir, protams, arī tādi, kuri  vēlēšanas uzskata par savu atbildību, apzinoties, ka solījumi, kas doti pirms vēlēšanām, var arī netikt izpildīti.

Vēlētāju aktivitāti var ietekmēt pat laika apstākļi

Kas tad ietekmē vēlētāju aktivitāti? Vēlēšanās, ko iedzīvotāji uzskata par svarīgākām, vērojama arī augstāka aktivitāte, tā norāda Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). Un Saeimas vēlēšanas vēlētāju apziņā tiek uzskatītas par svarīgākajām.

Tieši Saeimas vēlēšanās aktivitāte ir visaugstākā, tad seko pašvaldību vēlēšanas un zemākā aktivitāte parasti ir Eiroparlamenta vēlēšanās.

Latgalē vēlētāju aktivitāte parasti ir viszemākā. Piemēram, 2018. gada Saeimas vēlēšanās Latgalē devās balsot 43% balsstiesīgo, kamēr pārējā Latvijā vēlētāju aktivitāte bijusi virs 50%, Vidzemē pat 61%.

CVK sekretārs Ritvars Eglājs norāda, ka vēlētāju aktivitātes rādītājus reģionos ietekmē ļoti dažādi faktori – etniskais sastāvs, iekšējā valsts migrācija un pat laika apstākļi. 

"Viena lieta, kas ir izplatīta visā Latvijā, ir tas, ka sestdienās mēdz braukt uz pilsētu iepirkties, pastaigāties, padzīvot uz pie reizes arī nobalsot. Un tāpēc pilsētās aktivitāte pret balsstiesīgo skaitu mēdz būt augstāka nekā apkārtējos pagastos. Otra lieta – Latvijā ir vērojams etniskais balsojums. Ja salīdzina pēc vēlētāju mājas valodas dalīšanās pēc latviešu un krievu, tad ir vērojamas atšķirības. Un 2018. gadā ar zināmu aptuvenību, ka no latviešiem aktīvi bija aptuveni 60%, krieviem aptuveni 50%. Latgalē ir augstāks krievu īpatsvars, attiecīgi Latgalē tas arī pazemināja vēlētāju aktivitāti."

Ir arī kāds mākslīgs cēlonis, norāda CVK sekretārs. Vēlētāju aktivitāte tiek aprēķināta pret balsstiesīgo skaitu, pamatojoties uz Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistra datiem. Tiesa, ne visi ziņo par savu pārcelšanos uz jaunu dzīvesvietu. 

"Līdz ar to oficiālajos reģistros viņi paliek vecajā dzīvesvietā, bet balso jaunajā. Attiecīgi tajās vietās, no kurienes cilvēki izbrauc, ir it kā zemāka aktivitāte. Tur, kur ir ieradušies, it kā ir augstāka aktivitāte. Un arī mazliet ietekmē laika apstākļi. Teiksim, ja ir labs laiks, tad mēdz būt augstāka aktivitāte tajos vēlēšanas iecirkņos, kas ir gar Rīgas līci. Un, apvienojoties labiem laika apstākļiem un nereģistrētas dzīvesvietas faktoriem, Saulkrastos var būt aktivitāte virs 100%."

Kopējā tendence – politiskā apātija

Tomēr kopumā sabiedriskās domas pētījumi un aptaujas liecina, ka cilvēki jūtas ļoti apātiski. Noskaņojums ir apātisks gan pret valsti, gan pret savu lomu valstī, gan pret savu spēju kaut ko ietekmēt. Kopējās iedzīvotāju noskaņojuma tendences iezīmē domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka.

"Un tādēļ arī rodas sajūta, ka nav vērts piedalīties vēlēšanās, jo tas jau īsti neko nemainīs. Savas ietekmes ļoti zems novērtējums, tāpēc tā motivācija piedalīties ir zema. Tas ir tāds lielais iemesls. Bet ir arī dažādi citi iemesli, arī partiju darbība, aktivitāte, līderu atpazīstamība un daudzi citi faktori."

CVK gaidāmajās Saeimas vēlēšanās neliek cerības uz vēlētāju aktivitātes palielināšanos. Par to liek domāt vēlēšanu kopējās tendences un arī socioloģiskās aptaujas.

Runājot par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un iedzīvotāju noskaņojumiem Latgalē, domnīcas "Providus" vadošā pētniece Stafecka norāda, ka šobrīd ir grūti prognozēt, kā karš Ukrainā un ekonomiskā situācija reģionā ietekmēs velētāju aktivitāti Latgalē.

"Šajā ziņā Latgalē varētu būt specifiskāka situācija, ņemot vērā krievvalodīgo īpatsvaru. Mēs zinām, ka diezgan liela popularitāte ir partijām, kas zināmā mērā aizstāv krievvalodīgo intereses, kā "Saskaņa" vai Krievu savienība. Tur gan varētu būt diezgan neprognozējami rezultāti, jo kopumā krievvalodīgi vēlētāju motivācija ir diezgan sarukusi. Pirmkārt, tāpēc, ka ir dezorientācija attiecībā uz savu attieksmi pret karu Ukrainā. Redzam, ka statistika parāda, ka latviski runājošie cilvēki ģimenēs ļoti stingri nosoda karu Ukrainā, kamēr krievvalodīgajiem nav tik stingras nostājas. Diezgan liels ir neitrālo pozīciju ieņēmušo cilvēku skaits. Ir jautājums, ko šie cilvēki darīs vēlēšanās. Savukārt tās partijas, kas zināmā mērā runā un aizstāv krievvalodīgo intereses, tur vērojama savā ziņā sadrumstalotība. Ir ievērojami kritis atbalsts ''Saskaņai'', kura publiski ir teikusi, ka nosoda karu Ukrainā. Un redzam, ka salīdzinoši lielāks atbalsts Latvijas Krievu savienībai. Un šīm partijām lielākoties tas vēlētājs arī ir gan Latgalē, gan Rīgā, kur ir koncentrējies krievvalodīgo iedzīvotāju skaits. Šim faktoram noteikti būs ietekme uz Latgales reģionu, un, protams, arī tam, kas ir saistīts ar vispārējo cenu kāpumu. Ekonomiskā situācija Latgalē allaž ir bijusi nelabvēlīgāka. Iespējams līdz oktobrim nebūs vēl ienākuši lielie apkures rēķini, bet cilvēki jau saprot, ko tas nozīmē tuvākajā rudenī. Tā kā šis te cenu kāpums un sajūta par to, ka būs vēl grūtāka dzīve, varētu cilvēkos pastiprināt apātijas sajūtu. Tā kā grūti pateikt, no vienas puses karš Ukrainā kādu daļu motivēs tieši piedalīties vēlēšanās, bet Latgales reģions ir specifisks ar lielo krievvalodīgo cilvēku skaitu.

Tā kā kopumā šie apstākļi neliek domāt, ka būs pieaugums līdzdalībai vēlēšanās. Drīzāk būs tāds pats vai zemāks nekā iepriekšējās vēlēšanās."

 Kā padarīt cilvēkus pilsoniski aktīvākus?

"Tas ir ļoti sarežģīts uzdevums. Vienkārši cilvēkiem ir jāsajūt, ka šī valsts pieder viņiem. Un jāsajūt tas, ka tai aktivitātē cilvēku viedoklim ir ietekme, ka tas maina kaut ko kopējā politikā. Vienalga – pašvaldībā vai Saeimā. Sākot no mazām lietām pašvaldību līmenī līdz būtiskām izmaiņām Saeimas līmenī. Varbūt to ir grūti uzreiz panākt ātrā tempā attiecībā uz nacionālo līmeni, bet pašvaldībās jau nu gan. Pašvaldībām pašām jākļūst atvērtākām, nevis jādomā, ka pašas labāk zina, kas viņu iedzīvotājiem ir vajadzīgs. Tieši otrādi, pašvaldībām biežāk ir jāprasa viedoklis [iedzīvotājiem], jābūt sazobei, ka iedzīvotāji arī jūtas vajadzīgi, ka viņiem kāds prasa viedokli, ka ar viņiem kāds runā," spriež Stafecka.

14. Saeimas vēlēšanas norisināsies 1. oktobrī. 265 deputātu kandidāti startē no Latgales reģiona. 13 no tiem tiks ievēlēti Saeimā.