Lai darītu vīnu, saskaņā ar likumdošanu mazajiem ražotājiem pašiem ir jāizaudzē ogas un augļi, stāsta vīndare Evija Kopštāle. Divu hektāru laukā izaugot upenes, zemenes, avenes, cidonijas, rabarberi, arī vīnogas un āboli. Raža šogad padevusies laba, tāpēc nedēļu nogalēs tiekot rīkotas sulu spiešanas talkas, kurās dalību brīvprātīgi piesakot draugi. Šoreiz kārta ir āboliem.
"Pēc salnām sula nāk labi ārā. Pagājušo nedēļā te bija mīnus viens grāds un ar to pietika, lai āboli sāktu normāli suloties," stāsta uzņēmēja, vīndare Evija Kopštāle.
Ražas vākšana, tās smalcināšana vai sulu spiešana ir fiziski smags roku darbs. Ikdienā te strādājot seši darbinieki, tepat no vietējās apkārtnes. Kā atzīst uzņēmēja, tad, lai šobrīd noturētu strādniekus, nākoties pielāgoties viņu iespējām.
"Viņi strādā trīs četras dienas. Ir tādi cilvēki, es viņiem dodu darbu. No manis tas prasa pielāgošanos, saplānošanu, bet tā viņiem ir iespēja, bet man tas ir reāls resurss," atzīst uzņēmēja.
Nelielā vīna darītava ir vienīgā ražotne Durbes mazpilsētā, kas desmit gadu laikā kļuvusi par lielāko Lejaskurzemē. Ar neatlaidīgu darbu izdevies attīstīt ražošanu. Ja sākotnēji tā bijusi viena tonna, tad šobrīd tās esot 13 tonnas vīna, kas tiekot realizētas dažādos tirdziņos, arī nelielos daudzumos veikalos. Pēdējo gadu pieredze gan liecinot, ka iekšējais tirgus aizvien sašaurinās, tāpēc visu laiku nākoties domāt par jauniem piedāvājumiem. Šovasar izveidota degustāciju zāle, tapšanas procesā arī neliela viesnīca.
"Bija tāds nerakstīts nosacījums, kad tu sāc biznesu, - trīs gadi ir smagi, pēc tam būs atdeve. Nav tā, atdeve nāk pēc pieciem sešiem gadiem. Ļoti daudz mēs darbojamies ar tūrismu, jo tādā veidā mēs varam savus produktus eksportēt. Mēs nevaram tiešā veidā ieiet ne Somijas, ne Zviedrijas tirgū," skaidro Kopštāle.
Durbē ražotais vīns no vietējiem augļiem un ogām pēdējo divu gadu laikā saņēmis augstas godalgotas vietas Baltijas vīnu konkursā. Konkurence ir liela, jo Latvijā vien ir vairāk nekā 70 licencēto mazo vīna un raudzēto dzērienu darītāju.
