Ministre skaidroja, ka, definējot rehabilitācijas saņēmēju loku, to plānoja tā, lai pakalpojumu saņemtu „par kādu cilvēku vairāk, nekā kāds paliek bešā". Ministrijas rīkojumā par palīdzības sniegšanu Zolitūdes traģēdijas upuriem jau no paša sākuma iekļauti arī pusbrāļi un pusmāsas. Gadījums, par kuru LTV raidījums „Panorāma" vēstīja otrdien – rehabilitācijas pakalpojumu atteikumu bojāgājušās pusmāsai nepietiekami tuvas radniecības dēļ - esot vien cilvēciska kļūda.
„Mēs varam, protams, to sociālās aģentūras darbinieci tagad nolinčot, „tvitertiesā" iztiesāt, bet nu... jūs varat ticēt, varat neticēt. Tā ir kļūda, kas gadās. Varbūt citur negadās, mums ir šī kļūda gadījusies, par ko mēs atvainojamies, un es ceru, ka tas vairs nenotiks," trešdien LTV sacīja ministre.
Ar Raimondu, kurai rehabilitācija iepriekš atteikta, pamatojot, ka viņa bojāgājušajai ir vien pusmāsa, nevis īstā māsa, tā pati Sociālās integrācijas valsts aģentūras darbiniece trešdien sazinājusies un aicinājusies rehabilitācijai tomēr pieteikties. Darbiniece ļoti atvainojās un teica, ka tagad esot tam sarakstam papildinājums. Raimonda atzīst, ka aizvainojums kaut kur ir palicis, bet viņai ir gandarījums, ka viņa kaut ko ar savu stāstu iekustinājusi.
Viņķele atzīst, ka šis gadījums varētu rosināt pievērsties, piemēram, nereģistrēto partnerattiecību jautājumam, bet skaidro – vērtējot, kam piešķirt visa veida sociālo palīdzību, pusbrāļi un pusmāsas no brāļiem un māsām nošķirti jau kādu laiku netiek.
Sociālās palīdzības likums nosaka, ka par vienu ģimeni uzskata cilvēkus, kas dzīvo kopā, nedefinējot asinsradniecību. Taču pusbrāļu un pusmāsu statuss dažādās jomās un nozarēs ļoti atšķiras, apstiprina arī Tieslietu ministrijā, gan piebilstot, ka šobrīd ir vērojama tendence arvien retāk nodalīt pusbrāļus un pusmāsas no brāļiem un māsām. Spilgtākais piemērs, kur šis dalījums vēl joprojām eksistē, ir mantošanas kārtība, kurā pusmāsām un pusbrāļiem ir mazāk priekšrocību.
Pretendējot uz mantojumu, mirušā radinieki tiek iedalīti četrās šķirās – pirmajā ir bērni un mazbērni, otrajā – vecāki, vecvecāki un brāļi un māsas, bet pusbrāļi un pusmāsas – vēl šķiru zemāk.
Tieslietu ministrijā gan uzsver, ka ietekmēt mantojuma sadali var arī ar testamentu, turklāt šobrīd Saeimā otrajā lasījumā ir apstiprināts likumprojekts, kas izslēgtu gadījumus, kad uz mantojumu pirms pusbrāļiem un pusmāsām var pretendēt arī mantojuma atstājēja laulātais draugs. Daudz kur savukārt pusmāsu un pusbrāļu nošķīrums jau ir izslēgts pavisam, piemēram, pirms gada apstiprināts, ka adopcijas gadījumā tāpat kā brāļus un māsas, nedrīkst šķirt arī pusbrāļus un pusmāsas.
