Ministre atzina, ka nosacījumi Lietuvai un Igaunijai būs daudz niansētāki nekā pārējām Eiropas valstīm, bet, tieši kādi tie būs, izlems valdība. Būs jānodrošina iespēja brīvai kustībai starp Baltijas valstīm mācību un darba nolūkā, bet Viņķele paredz, ka piektdien valdības sēdē būs diskusijas par dažādiem izņēmumiem un Veselības ministrijas piedāvājums piedzīvos korekcijas.
Par to, cik kontrolējamu un loģisku izņēmumu klāstu var piedāvāt, varēs pateikt pēc valdības lēmuma. Ierobežojumi stāsies spēkā sestdien, savukārt nosacījumi attiecībā uz to, uz kurām valstīm būs aizliegti lidojumi, stāsies spēkā pirmdien.
Pašlaik Latvijā, atgriežoties no valstīm ar 16 un vairāk saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju, jāievēro 14 dienu pašizolācija. Latvijā līdz šim spēja savaldīt Covid-19 izplatību un šis rādītājs ir nedaudz zem 5, bet Igaunijā un Lietuvā tas pārsniedz 16.
“Te mēs redzam, ko dara politikas ietekme uz ekspertu lēmumiem,” situāciju kaimiņvalstīs komentēja Viņķele.
Viņa atgādināja, ka maijā, atverot Baltijas valstu robežas, bija panākta vienošanās par vienādiem epidemioloģiskās drošības nosacījumiem, bet Igaunija un Lietuva no tiem vienpusēji atkāpās, neinformējot Latviju, atsāka lidojumus arī uz Covid-19 skartajām valstīm, “ieviesa kontrolējošos regulējumus, kas izskatās skarbi un bargi un patīk politiķiem, bet nenes labumu” vīrusa izplatības kontrolei.
Rīgas transporta mezgla vērtība saruka pa stundām, tādēļ valdība pieņēma lēmumu atvieglot lidojumu ierobežojumus, LTV "Rīta panorāmai" atzina ministre.
Viņķele arī kritizēja Lietuvas un Igaunijas pieeju - “mums ir prieks, ka jums labi iet, nu tad raujiet visu vaļā, neuztraucieties, jūs tāpat sasniegsiet šos saslimstības rādītājus pāris nedēļās, veram visu vaļā”.
Ministre uzsvēra, ka viņai šāda pieeja nav pieņemama.
Cena par to, ka mēs ļausim lietuviešiem un igauņiem justies labi, atverot robežas un nekontrolējot neko, būs palielināts Covid-19 izplatības risks, tas savukārt nozīmē, ka mūsu gandrīz normālā dzīve atkal būs jāierobežo striktāk, uzsvēra ministre.
Viņķele arī izteica “milzīgu pateicību Latvijas sabiedrībai, kas, lai arī ar nelielu paburkšķēšanu, bet ievēro maigus, salīdzinot ar citam Eiropas valstīm, nosacījumus”.
Ministre uzsvēra, ka valdība ieklausās ekspertu viedokļos un nekropļoja ekspertu ieteikumus ar savu politisko izpratni.
Arī tagad valdības sēdē, lemjot par situāciju ar Igauniju un Lietuvu, izšķiršanās būs smaga - varam lemt par labu brīvākām attiecībām ar kaimiņiem, bet tas palielina risku, ka Latvijā saslimstība augs un būs atkal jāievieš stingrāki ierobežojumi, un “to sabiedrība negrib, jo pašlaik mēs dzīvojam gandrīz normāli”, atzina Viņķele.
Ja situācija pasliktināsies, ierobežojumus atkal ieviestu tāpat, kā tos mīkstināja, - pakāpeniski attiecinot tos uz pulcēšanos, izklaides un ēdināšanas vietu darba laiku un tml.
Pie šādiem soļiem gan būs jāķeras, ja saslimstības rādītāji Latvijā sasniegs 16 un tuvosies 20 gadījumiem uz 100 000.
Viņķele uzsvēra, ka viena no svarīgākajām lietām ir nodrošināt, lai bērni varētu turpināt mācības klātienē, gan bērnu nākotnes, gan vecāku pilnvērtīgas nodarbinātības dēļ.
Savukārt pēc ievērojamiem lidojumu ierobežojumu atvieglojumiem ministre cer, ka cilvēki izvēlēsies lidot tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā, ka varēs rēķināties ar pasažieru godaprātu, ka viņi ievēros pašizolāciju, un policija to noteikti kontrolēs.
Ministre pieļāva, ka Latvijas labos rezultātus nodrošina brīva pieeja valsts apmaksātajiem Covid-19 testiem, ko plānots nodrošināt arī turpmāk. Viņķele sacīja, ka testu materiālu pietiek un arī nav paredzamas problēmas ar to piegādēm.
KONTEKSTS:
Pēc valdības lēmuma atļaut avioceļojumus uz valstīm, kurās divkārtīgi pārsniegts vidējais 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs Eiropas Savienībā, vienlaikus nosakot, ka pēc atgriešanās no šīm valstīm būs obligāti jāievēro 14 dienu pašizolācija, jau no 3. septembra uz un no Latvijas lidlaukiem atļauti lidojumi uz visām ES un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, izņemot Spāniju, Andoru, Maltu un Luksemburgu.
Tikmēr Lietuvā un Igaunijā Covid-19 izplatība strauji pieaug, tāpēc valdība lems, vai uz šīm valstīm arī attiecināt tādas pašas pašizolācijas prasības, kā uz citām ES valstīm.
