Iespējams, Aritmoloģijas nodaļa ir vienotākā nodaļa Stradiņa slimnīcā, kur vārds “komandas darbs” ir pārliecība, nevis tukša skaņa. Visi strādājošie uzrakstījuši iesniegumus, ka viņi pagarināto normālo darba laiku no jūlija nestrādās. Nodaļā tādēļ aizver 12 gultas.
Tas nozīmē, ka tiem, kam jāimplantē sirds stimulators, būs jāgaida, lai gan 70% gadījumu pacientiem jāpalīdz tūlīt.
Aritmoloģijas nodaļas vadītājs Jānis Ansabergs stāsta, ka no 29 vietām uz 17 nokļūs tikai tie pacienti, kuriem ir akūtas situācijas. Pārējiem nāksies stāvēt rindā un gaidīt.
Mēs esam komanda – uzsver sirds ķirurgs Māris Blumbergs, skaidrojot, ka bez māsām nevar šo darbu izdarīt.
Ansabergs uzskata, ka pagarinātais normālais darba laiks ir pretlikumīgs un māsas šādā situācijā ir bezizejā – viņas dzīvo no rokas mutē.
Tikmēr nodaļas māsas atzīst, ka no virsstundām nebaidās. Viņas ir gatavas strādāt daudz, bet par attiecīgu samaksu. Māsas arī stāsta, ka dažās nodaļās kolēģes baidās par darba apjoma samazināšanu, tomēr viņas vienojušās, ka mēnesi izdzīvos.
Māsas arī priecājas, ka viņas atbalsta ārsti un veselības aprūpes personāls ir vienots.
“Mēs pirmo reizi baudīsim vasaru. Parasti ir ļoti daudz jāstrādā. Varēsim pavadīt laiku ar ģimeni," saka 11. nodaļas māsa Anita Bičkovska. Viņas teikto papildina kolēģe Inguna Visocka: "Protams, visgrūtāk ir tām, kam ir skolēni ģimenē, jo augustā alga būs nekāda."
Slimnīcas arodbiedrības vadītāja Sarmīte Plūme rāda zāļu noslodzes grafiku jūlijam, un baltā krāsā tur ir plankumi, kas nozīmē – personāla tur nebūs. Pat tur, kur tas iekrāsots, no pieciem galdiem strādās, piemēram, trīs. “Cilvēki ir izstāvējuši rindu gadu, bet viņam piezvana – mēs jūs pārrakstām. Pacienti ir apvainojušies, bet arī mēs esam apvainojušies uz valsti, jo tik cinisku attieksmi neviens mediķis nav pelnījis,” saka Plūme.
Stradiņa slimnīcā 168 stundu režīmā strādās 133 mediķi. Tā ir aptuveni sestā daļa no tiem Latvijas mediķiem, kas šādi pauž savu attieksmi pret atalgojumu.
Anestēzijas māsa Ingvilda Loce ir viena no viņiem. Pati tikko atgriezusies no atvaļinājuma, spēka pagaidām gana: "Mēs cenšamies nosegt tik, cik varam. Mums solīja, ka nāks jaunas māsiņas, bet pagaidām liela interese nav bijusi."
Trešajā operāciju blokā šodien operē divās zālēs. Vēl viena ir gatava akūtiem ķeizargriezieniem, kurus nevar paredzēt un ieplānot.
Tikmēr slimnīcas vadība uz notiekošo raugās pat pozitīvi un uzskata, ka notikušais ir palīdzējis sakārtot darbu. Tagad visi strādā intensīvāk, operācijas zāļu noslodze ir lielāka.
“Tas apjoma zudums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir tikai 10%. Plānošana kļuvusi labāka, cilvēki saņemas un mēģina to darbu optimizēt. Bet mēs izjūtam globālo māsu trūkumu valstī.
Un, protams, mēs neizoperējam tik, cik mēs spētu,” saka galvenā ārsta vietnieks Jānis Vilmanis.
Latvijā, kur nauda seko pacientam, slimnīca šādā protestā zaudē arī finansiāli. Katra neizdarīta plānveida operācija ir zaudēti simti un pat tūkstoši eiro. Slimnīcas valdes priekšsēdētāja uzskata, ka gada griezumā jūnija zaudējumus izdosies izlīdzināt.
