Likumprojekts izstrādāts darba grupā kā alternatīvs Saeimā jau iesniegtajam, Valsts kancelejas izstrādātajam Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektam, kas iepriekš atbildīgajā parlamenta komisijā un arī ceturtdien Saeimas plenārsēdē noraidīts nekonkrētības un dažādu iebilžu dēļ.
Trauksmes celšanas regulējuma mērķis ir veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem sabiedrības vai tās daļas interesēs, nodrošinot trauksmes celšanas mehānisma izveidi un darbību un pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību, arī pret atlaišanu un citiem darba devēju sodiem.
Par ko varēs ziņot?
Paredzēts, ka trauksmi celt varēs personas, kas ir darba attiecībās vai sniedz pakalpojumu uzņēmumam vai iestādei, kurā pieļauti likumpārkāpumi.
Saeimas Preses dienestā skaidro: paredzēts, ka celt trauksmi varēs par:
- korupciju;
- krāpšanu;
- amatpersonu bezdarbību;
- nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu;
- izvairīšanos no nodokļu nomaksas;
- valsts naudas un mantas izšķērdēšanu;
- sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu;
- cilvēktiesību pārkāpumiem un pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā un finanšu un kapitāla tirgus sektorā.
Par trauksmes celšanu neuzskatīs ziņojumu, kurā sniegtas nepatiesas ziņas, informāciju, kas satur valsts noslēpumu, kā arī personīgu interešu aizskārumu.
Būs jānodrošina anonimitāte
Likumprojekts paredz, ka ar brīdi, kad persona cēlusi trauksmi, tai un tās radiniekiem būs jānodrošina personu anonimitāte.
Tāpat būs jānodrošina tās personas konfidencialitāte, par kuru trauksme celta.
"Ar alternatīvo likumprojektu tika arī ļoti skaidri definēti trauksmes cēlēja tiesības, pienākumi, atbildība un arī tātad jomas. Pirmo reizi arī valsts ar šo likumprojektu nosaka tiesisku aizsardzību trauksmes cēlējam, kā arī viņa radiniekiem," Saeimas plenārsēdē teica deputāte Astrīda Harju ("Vienotība"), kuras vadībā tapa alternatīvais likums.
Savukārt, lai aizsargātu pret trauksmes celšanas dēļ personai radītām nelabvēlīgām sekām, piemēram, atbrīvošanu no darba, pazemināšanu amatā, atvaļinājuma nepiešķiršanu, likumprojekts paredz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, atbrīvojumu no tiesāšanās izdevumiem, pagaidu aizsardzību civilprocesā un administratīvajā procesā tiesā, kā arī atbrīvošanu no juridiskās atbildības un atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai personisko un arī morālo kaitējumu. Tāpat paredzēts, ka persona varēs saņemt konsultāciju par savu tiesību aizsardzību.
Par trauksmes cēlējam nelabvēlīgu seku radīšanu paredzēta administratīvā atbildība.
Tāpat pie administratīvās atbildības varēs saukt personu, ja tā trauksmes celšanas ziņojumā apzināti norādījusi nepatiesas ziņas.
Lai varētu nodrošināt trauksmes cēlēju tiesisko aizsardzību, Ministru kabinetam būs jāsagatavo un jāiesniedz Saeimā attiecīgi grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, Administratīvā procesa likumā, Civilprocesa likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Izskan cerības, ka šos likumprojektus varētu atbalstīt vēl 12.Saeima.
Bažas darba devējiem
Iepriekš šim regulējumam iebilda Latvijas Lielo pilsētu asociācija. Ar pašreizējo likuma versiju tā esot apmierināta, atzina asociācijas vadītājs Viktors Valainis. Tomēr darba devēji, par kuru nelikumībām, sagaidāms, varētu tikt celta trauksme, aizvien saredz vairākus riskus.
"Vēl joprojām mēs saskatām diezgan lielus dublēšanās riskus ar Iesnieguma likumu, ar Administratīvā procesa likumu, tāpat ar Kriminālprocesa likumu. Šīs lietas mūsu tiesību sistēmā nav līdz šim bijušas nosauktas kā trauksmes celšana, bet tas ir reāli eksistējis, un es domāju, ka arī Latvijas Radio kā medijs zina, ka ir bijusi cilvēkiem iespēja trauksmi celt arī līdz šim.
Likumprojektā praktiski nav minēts un praktiski nav īpaši domāts par to, kas notiek, ja persona, cilvēks, apzināti nepatiesi ceļ trauksmi?
Ja mēs runājam par darba attiecībām, cilvēks kaut kādā veidā uzzina, ka viņu pēc dienas, divām pamatoti darba devējs grib atlaist, viņš saceļ trauksmi, un tad viņam ir tiesības pretendēt uz šo te trauksmes cēlēja aizsardzību un sanāk, ka viņu nevar atlaist," saka Latvijas Darba devēju konfederācijas darba tiesību eksperts Andris Alksnis.
Likuma autori uzsver, ka par nepamatotas trauksmes novēršanu esot padomāts. Trauksmes cēlējam, aizpildot īpašu veidlapu, būs jānorāda ne vien sava saistība ar uzņēmumu vai iestādi, kurā, viņaprāt, pieļauti likumpārkāpumi, bet arī jāparakstās par to, ka par apzināti sniegtu nepatiesu informāciju ziņotāju drīkstēs saukt pie likumā paredzētās atbildības.
Pirmo reizi trauksmes celšana un trauksmes cēlēju aizsardzība būs regulēta vienā likumā, nevis sadrumstaloti.
"Vienkopus nebija apkopots šāds likumprojekts, kas nosaka visus tiesiskos regulējumus šajā jomā. No Iesnieguma likuma atšķiras šī forma. Ja uz iesnieguma pamata ziņotājam sniedz informāciju, tad šajā gadījumā, trauksmes celšanas gadījumā, pats būtiskākais ir novērst pārkāpumu," skaidroja Saeimas deputāte Harju.
Paredzēts, ka trauksmes cēlējs ziņot par negodprātīgu rīcību varēs īpašā kontaktpunktā Valsts kancelejā, kas apkopos informāciju, koordinēs un sniegs nepieciešamo atbalstu.
