Patlaban puse no visiem advokātiem ir maksātnespējas administratori. Tieši šie advokāti vērsās ar prasību Satversmes tiesā. Patlaban advokāti nav valsts amatpersonas un tiem nav jāsniedz ikgadējās deklarācijas. Ja advokāts būtu arī administrators, viņiem nāktos to darīt, norādot arī visas ar klientiem uzņemtās saimnieciskās saistības, kurām saskaņā ar likumu jābūt diskrētām.
„Satversmes 106.pants paredz, ja cilvēkam ir divas nodarbošanās, Satversme paredz, ka šīs nodarbošanās var saglabāt. Protams, šīs tiesības var ierobežot, bet ierobežojumam jābūt samērīgam. Vērtējot samērīgumu, ST konstatēja, ka atsevišķi jautājumi, kas attiecas par konfidencialitāti, nav apsvērti,” saka ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš.
Administratoriem, kuri nav advokāti, valsts amatpersonas statuss gan tiks piemērots. Tas gan viņiem neliedz kļūt par advokātiem. „Tas ir brāķis! Šī nav pirmā reize, kad attiecībā uz Maksātnespējas likuma grozījumiem Satversmes tiesa ir norādījusi, ka šie jautājumi jārisina savādāk. Tas pierāda, ka šīs normas nav bijušas iepriekš pārdomātas,” saka Maksātnespējas administratoru asociācijas priekšsēdētājs Olavs Cers.
„Es domāju, ka vairāk aiz stratēģiskiem apsvērumiem šī prasība tika celta ST, jo šobrīd ir apstājies viss likuma pieņemšanas jautājums un priekšplānā ir izgājis šis jautājums par viņu pielīdzināšanu valsts amatpersonām, kas nebija galvenais,” stāsta bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns. „Reformā tas neko nemaina. Vēl jo vairāk – ST lēmums apstiprina, ka advokātu un maksātnespējas administratoru darbībā ir zināms interešu konflikts – vienai personai, kas veic abus pienākumus,” skaidro Bordāns.
Šobrīd administratoru darbu uzrauga Tieslietu ministrijas paspārnē esošā Maksātnespējas administrācija un Ekonomikas policija. „Šajā situācijā mēs attīstīsim sadarbību ar Ekonomikas policiju, Valsts policiju un sagatavosim rīcības plānu, kā stingrāk uzraudzīt administratoru darbu. Ja reiz to nevarēs darīt KNAB, kam ir liela kapacitāte, mūsu uzdevums ir paplašināt Ekonomikas policijas spējas apkarot noziedzīgus nodarījumus, kādi ir sfērā,” saka tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Tieslietu ministrija arī turpmāk sola strādāt pie maksātnespējas administratoru darba sakārtošanas. Ārvalstu investoru padome uzsver - pēdējo piecu gadu laikā maksātnespējīgo uzņēmumu parādsaistības bijušas 6,6 miljardu eiro apmērā, no tām atgūta tikai neliela daļa. „Mēs šobrīd redzam, ka, piemēram, no nodrošinātajiem kredītiem Latvijā atgūst 36%, salīdzinot ar 76% OECD valstīs. Savukārt no nenodrošinātajiem pie mums atgūst 2%, bet OECD valstīs – 4%,” pauž Ārvalstu investoru padomes priekšsēdētājs Ģirts Greiškalns.
Pēc Greiškalna vērtējuma, šie skaitļi skaidri parāda maksātnespējas administratoru darba kvalitāti. Neraugoties uz pēdējo gadu uzlabojumiem, šie skaitļi investoriem aizvien liek nopietni padomāt, pirms ieguldīt Latvijā.
