Tikšanos laikā bija plānots pārrunāt situāciju Latvijas finanšu sektorā un vienoties par tālāko sadarbību. Bilingslijs Latvijas žurnālistiem aizvadītās tikšanās komentēt nevēlējās.
“Diemžēl es kavēju plānoto tikšanos, taču līdz šim tās ir bijušas lieliskas, un es sagaidu, ka sniegsim nopietnu atbalstu Latvijas valdībai,” sacīja Bilingslijs. Bet, taujāts par pierādījumiem saistībā ar “ABLV Bank” iespējamiem pārkāpumiem, pauda: “Es nevaru komentēt tiesībsargājošo iestāžu darbu.”
Par to, kas pusotru stundu garajā tikšanās laikā apspriests, Bilingslijs bija tik pat nerunīgs: “Piedodiet, es nesniedzu intervijas, bet varu teikt, ka mums bija izcila tikšanās ar finanšu ministri. Paldies!”
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sacīja, ka
FinCEN sagaida no Latvijas aktīvāku rīcību, vēršoties pret augsta riska darījumu apkalpošanu Latvijas komercbankās.
Tāpat tiekot sagaidīts, ka Latvijas atbildīgie dienesti demonstrēs spēju apkarot nelegāli iegūtu līdzekļu atmazgātājus, tostarp panākt notiesājošus tiesas spriedumus šādos darījumos iesaistītajiem.
No savas puses ASV dienesta pārstāvji esot solījuši sniegt nepieciešamo palīdzību. Komentējot to, kāda veida palīdzība tā varētu būt, Reizniece-Ozola norāda: “Piemēram, par apmācībām Kontroles dienestam, jo skaidri saprotams – lai būtu stabila finanšu sistēma, visām institūcijām jākļūst spēcīgākām. Ne tikai regulatoram un Kontroles dienestam jābūt lielākai izmeklēšanas kapacitātei, bet arī prokuratūrai, tiesām, lai var ieraudzīt finanšu noziegumus, tos apstrādāt un novest līdz tiesas lēmumiem.”
Detalizēti komentāri par “ABLV Bank” no ASV institūcijas pārstāvjiem vēl neesot bijuši, sacīja ministre.
“Ņemot vērā, ka vēl nav pagājis 60 dienu periods, kad pašai bankai ir tiesības sniegt argumentus un faktus par publiskoto ziņojumu. Bet ASV puse apliecināja, ka ir visa nepieciešamā informācija arī šajā kontekstā, par savu paziņojumu viņi ir pārliecināti, tas tiks nodots mūsu institūcijām,” sacīja Reizniece-Ozola.
Premjeram Mārim Kučinskim šī tikšanās pārsteigumus neesot sagādājusi: “Šis bija apliecinājums, no vienas puses, ka Latvija NATO dalībvalsts ES robežās. No vienas puses, ir liela riskantās naudas plūsma. Pozitīvā ziņa, ka ASV uzticas mūsu darbībām Latvijas valdībai un palīdzība ir procesā.”
“ABLV Bankas” gadījumā lēmumi par tās nākotni tika pieņemti Eiropas Centrālajā bankā, bet pārējo nerezidentus apkalpojošo banku liktenis ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ziņā. Zīmīgi, ka viena tikšanās šīs iestādes vadītājam Pēterim Putniņam bija arī ar Maršalu Bilingsliju. Pēc tās nekādi komentāri netika sniegti.
Tiesa, vēl trešdien Putniņš intervijā starptautiskai aģentūrai “Reuters” norādīja, ka šobrīd ar tādām pašām problēmām kā “ABLV Bank” gadījumā saskaras daudzas nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankas.
KONEKSTS:
Februāra vidū ASV Finanšu ministrijas noziegumu apkarošanas institūcija “FinCEN” paziņoja par plāniem noteikt sankcijas “ABLV Bank” par tās iesaisti naudas atmazgāšanas shēmās. “FinCEN” norādīja, ka banka līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties mazināt draudus savām darbībām.
Pēc tam, kad ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās, bankai radās grūtības. Naktī uz 24.februāri FKTK pieņēma lēmumu, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka "ABLV Bank" tiks likvidēta, un tās glābšana nav sabiedrības interesēs. "ABLV Bank" ārkārtas akcionāru pilnsapulce 26. februārī pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju.
"ABLV Bank" pēc aktīvu apjoma pērn beigās bija trešā lielākā banka Latvijā.
