Vjačeslavs Dombrovskis: Pieprasījums pēc pārmaiņām korelē ar cilvēku gatavību maksāt nodokļus

Gluži kā pirms četriem gadiem, arī tagad Latvijas Radio (LR) ir intervējis visu partiju, kas piedalās 13.Saeimas vēlēšanās, līderus, lai saprastu viņu pozīciju virknē, mūsuprāt, svarīgu jautājumu. Starp uzdotajiem jautājumiem ir tādi, kas skar gan pensiju sistēmas nākotni, gan to, kur ņemsim jau tagad trūkstošo darbaspēku un kā partijas gatavas apkarot ēnu ekonomiku, kuras apmērs pērn diemžēl ir audzis.  

ĪSUMĀ

• Strādāsim, lai radītu būtiski jaunu regulējumu maziem uzņēmumiem.
• Var izveidot dažas pašvaldību aptiekas, varbūt pat vienu.
• No vairākām problēmām atkal izvelk etnisko kārti un sākt to izspēlēt.
• Es domāju, ka ES kopīgs karaspēks ir absolūti loģiska lieta.
• Zemās pensijas varam palielināt diezgan īsā laika periodā par 20-30%.
• Tas, ka darbaspēka trūkst, spiež uzņēmumus pacelt atalgojumu.
• Mēs uzstājīgi veicināsim deviņu reģionu veidošanu.

Īpašs atbalsts kriptovalūtām un mazajiem uzņēmējiem

Jūsu partijas programmā minēts, ka veidosiet jaunuzņēmumu ekosistēmu, nodrošināsiet arī labvēlīgu regulāciju arī "fintech" un kriptoaktīvu jomā. Kriptoaktīvi vai domātas kriptovalūtas, vai mēģināsiet tās aktivizēt Latvijā?

Tai skaitā. Kriptoaktīvi ir precīzāks un plašāks apzīmējums tam, kas ir zināms arī kā kriptovalūtas. Šajā jomā mēs plānojam pie  regulatora Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) izveidot īpašu regulēšanas nodaļu, kas būtu tieši "fintech" un kriptovalūtu jomā, atvieglot uzņēmumu licencēšanu un, iespējams, nodrošināt arī labvēlīgu nodokļu režīmu.

Mēs to redzam kā ļoti interesantu attīstības virzienu, ko varētu rūpīgi izvērtēt, mūsu iespējas tajā.

Pavisam nesen kriptovalūtu burbulis ir plīsis, un daudzi ekonomisti ir skeptiski attiecībā uz šo valūtu, kurai praktiski nav nekāda seguma.

Daži skeptiski un daži – ne. Dažādas valstis ir ieņēmušas dažādas pozīcijas. Proti, dažas valstis ir faktiski aizliegušas pie sevis vai vismaz savās fondu biržās kriptovalūtas, bet dažas citas valstis, ja es pareizi atceros, piemēram Japāna, ir ieņēmušas pilnīgi citu pozīciju.

Šī ir tā joma, kuru mums vismaz vajadzētu ļoti rūpīgi izvērtēt - kādas ir mūsu iespējas. Vislabākais veids, kā to darīt, ir sākt aktīvi darboties šajā jomā un pēc tam, pēc kāda laika izvērtēt mūsu panākumus.

Tad tā gluži nebūs, ka brīdī, kad nonākat pie varas, jūs kā premjerministrs izdodat rīkojumu, ka Latvijā tagad būs kriptovalūtas.

Mēs izveidosim īpaši labvēlīgu regulējumu. Pēc tam, protams, kā ar katru jaunu iniciatīvu – pēc gada vai diviem ir jāizvērtē sasniegtais, vai ir vai nav perspektīva.

Kā jau minēju, jūsu programmā ir minēts, ka veidosiet jaunuzņēmumu ekosistēmu. Ko jūs darīsiet ar mikrouzņēmumiem?

Mēs strādāsim pie tā, lai radītu būtiski jaunu regulējumu maziem uzņēmumiem kā tādiem. Bet ne tikai. Minēšu vienu piemēru – Francija pēc 2.pasaules kara izmantoja vienkāršu pieeju, kā piemērot nodokļus mazajiem uzņēmumiem.

Piemēram, jums ir kafejnīca, nāk nodokļu inspektors, un viņš tā vietā, lai prasītu visu dokumentāciju, kases aparātus un tā tālāk, novērtē, cik jums ir galdiņu, un pasaka, cik lieli nodokļi jums būs nākamgad jāmaksā. Ja piekrītat – labi, ja nepiekrītat, jūs varat pārslēgties uz tradicionālo nodokļu sistēmu, kur tiek kārtoti visi papīri.

Mums tagad ir 21.gadsimts un mēs varam izmantot jaunās IT tehnoloģijas, lielos datus un tā tālāk, tas, ko cenšas izdarīt jau Igaunijā.

Proti, lielā mērā nodokļu inspektors nevis pats novērtēs, bet mēs izveidosim speciālu programmatūru, IT risinājumu, kurš faktiski uzņēmējiem piedāvās, ņemot vērā viņu datus par uzņēmumu, kur tas darbojas un tā tālāk, ka šis mākslīgais intelekts uzskata, ka nodoklis, kas jāsamaksā, ir konkrēti šāds. Var pāriet uz šo režīmu, piekrist to samaksāt, un tas nozīmē, ka šim uzņēmumam nevajadzēs ne grāmatvedi, ne garas skaidrošanās ar VID.

Tas būs vairāk piemērots maziem un vidējiem uzņēmumiem?

Es redzu, ka to vairāk piemēros tieši mazie uzņēmumi. Jo, kā jebkurš mākslīgais intelekts, ja ir vairākas sarežģītas nianses, tad uzņēmums visdrīzāk dos priekšroku tam, lai pierādītu, ka viņam jāmaksā zemāki nodokļi. Lai to pierādītu, tad mēs ejam uz tradicionālo sistēmu, ar visiem papīriem, kases aparātiem un pierādījumiem.

Vai no mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas jūs atteiksieties?

Tā var darboties caur šo IT risinājumu. Kāda bija mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas galvenā problēma? Tās bija divas.

Pirmā – tika novērots, ka vairāki uzņēmumi bija sākuši šķelties, visdrīzāk, ar nolūku optimizēt savus nodokļu maksājumus. Otrā, kas bija saistīta arī ar pirmo fenomenu, tika novērots, ka darbinieku skaits, kas tiek nodarbināti šajos mikrouzņēmumos, aug eksponcionāli.

Šie darbinieki maksā krietni mazākus darbaspēka nodokļus, tai skaitā arī sociālos nodokļus, no kuriem, kā zināms, tiek maksātas arī pensijas. Un tas rada jautājumus, tai skaitā arī par pensijas sistēmas dzīvotspēju. Šis būs tad tas jautājums, kas būs jārisina. Piemēram, šī programma varētu pieņemt, balstoties uz to, kāds ir vidējās algas šajā konkrētā reģionā, konkrētajā biznesā, kādai ir jābūt vidējai algai, no kuras arī aprēķina nodokļus.

Taču tas jau neatrisina jūsu pieminēto otru problēmu, ka cilvēki šajos uzņēmumos paliek sociāli maznodrošināti.

Nē, tas to risinās. Darbinieks apzināsies, ka par viņu tiks maksāts konkrēts nodoklis, kas tālāk ietekmēs, piemēram, cik liela pensija viņam tiks aprēķināta, kad viņš pensionēsies.

Bet mazajiem uzņēmumiem tā noteikti būs liela priekšrocība. Jo viena no galvenajām problēmām  mazajiem uzņēmumiem, īpaši tagad ar jauno nodokļu sistēmu, kura ir kļuvusi daudz, pat nevajadzīgi sarežģītāka, ka vajag algot grāmatvežus, lai tiktu galā ar visu, piemēram, progresivitāti un neapliekamiem minimumiem, kas mainās, rēķināt atalgojumu.

Veidos ceļu fondu un pašvaldības aptiekas

Jūs 80% no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par degvielu esat gatavi novirzīt autoceļu fondam. Vai ar to pietiks, lai salabotu visus Latvijas ceļus?

Pilnībā, protams, ka nē. Bet tas būs skaidrs un konkrēts solis tajā virzienā, lai vismaz daļu no autoceļiem prioritārā kārtībā savestu kārtībā, pirmām kārtām jau tos, kur cilvēki dzīvo, strādā vai kur bērniem vajag braukt uz vai no skolas.

Vai pietiks tikai ar šī nodokļa naudu, jo drīz ES nauda ceļiem beigsies?

Nevienai citai partijai vispār nav nekādu atbilžu uz jautājumu – ko tālāk darīt ar ceļiem.

Pilnīgi pareizi - ceļi lielā mērā tika finansēti no ES fondu naudas. Tas drīz vairs nebūs iespējams. Un protams, jautājums ir – ko tad ar ceļiem darīt?

Jūsu daļēja atbilde tad ir – 80% akcīzes nodokļa ceļa fondā?

Tieši tā. Es varu nosaukt arī konkrētu skaitli, ne no galvas, bet pēc intervijas paskatīšos savos failos, kādu skaitli tas nozīmē un cik kilometru skaitu mēs varēsim renovēt par šo finansējumu.

Kā līdz galam atrisināt šo jautājumu par ceļiem, kur saka, ka vajag vairākus miljardus eiro…

To iespējams atrisināt līdz galam tikai tad, ja palielināsim iedzīvotāju skaitu, būtiski palielināsim iedzīvotāju atalgojumu un līdz ar to arī nodokļu apjomu, ko cilvēki maksā.

Mums ceļu infrastruktūra ir salīdzināma ar Beļģiju, bet iedzīvotāju skaits ir vairākas reizes mazāks, arī atalgojums un līdz ar to arī maksājumi nodokļos ir dažas reizes zemāki nekā tajā pašā Beļģijā.

Te arī jāsaprot, ka viena ceļa kilometra kapitālais remonts maksā gandrīz vienu miljonu eiro. Mums ir valsts ar teritoriju, kas ir līdzvērtīga tai pašai Beļģijai, mums ciemu un reģionu iedzīvotāju skaits ir diezgan liels…

Vai esat gatavi arī slēgt kādus ceļus, piemēram, neatjaunot?

Prioritātes ir jānosaka. Es domāju, kas tas ir viennozīmīgi. Prioritāri – tur, kur cilvēki dzīvos, strādā, kur bērni brauc uz skolām un tā tālāk.

Programmā minēts, ka novērsīsiet medikamentu nepamatotu sadārdzinājumu, atbalstot pašvaldības aptieku izveidi. Jau šobrīd uzņēmēji sūdzas, ka pašvaldības pilnīgi nepamatoti iejaucas uzņēmējdarbībā. Vai aptieku bizness ir tas, kur vajag iejaukties?

Es jums uzdošu pretjautājumu – vai jūs uzskatāt, ka, salīdzinot ar citām valstīm, mums medikamentu cenas ir pamatotas?

Šo problēmu var risināt dažādi. Piemēram, var atļaut tirgot bezrecepšu medikamentus lielveikalos.

Labi. Vai jūs atceraties laikus, kad mums bija vēl lats un kad Latvijas Bankai bija savs valūtas apmaiņas punkts?

Jā, jūs varējāt apmainīt naudu jebkurā bankā, vai kaut kādā kioskā, bet jūs varējāt arī aiziet uz centrālo banku un tur apmainīt naudu bez jebkādas komisijas.

Jā, ir visādi veidi, bet viens ļoti disciplinējošs - var izveidot dažas pašvaldību aptiekas, varbūt pat vienu, kurā piedāvāt cilvēkiem medikamentus par adekvātu uzcenojumu. Tad mēs arī redzēsim - vai cenas ir zemākas un par cik zemākas nekā komercaptiekās. Patlaban Konkurences padome (KP) diezgan interesantā veida risina problēmas ar taksometriem lidostā un piedāvā tehnisko apskati nodrošināt arī autoservisos, bet tādiem jautājumiem kā aptieku tīkli un medikamentu cenas kaut kā tā pati KP nepievēršas. Domāju, ka mēs visi zinām, ka neskatoties uz to, ka ir šķietami daudz aptieku, taču spēlētāju skaits tirgū ir ļoti neliels. Un daži no šiem spēlētājiem ļoti tieši piedalās politikā. Tas liek uzdot visādus jautājumus - cik pamatotas ir medikamentu cenas…

Mēs esam pētījuši gan cenas, gan tirgus situāciju. Mums bija ierakstu sērija – ''Farmācijas neredzamā vara''. Mēs zinām šo situāciju. Tieši tāpēc arī ir jautājums – vai pašvaldība ir tā, kurai jājaucas iekšā šajā biznesā?

Ja redzam, ka nekādi efektīvi soļi netiek sperti, ka situācija gadiem ilgi netiek risināta…

Bet jūs jau kā valdības vadītājs varēsiet mainīt likumus.

Es domāju, ka tas varētu būt ļoti efektīvs instruments, turklāt ne tikai piedāvāt cilvēkiem medikamentus par adekvātām cenām, bet arī disciplinēt tirgu un saprast, kas īsti notiek.

Es minēšu vēl vienu piemēru - ja runājam plašāk par pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā. Piemēram, par medicīnas pakalpojumu eksportu, ko uzskatām par vienu no sešiem galvenajiem valsts attīstības virzieniem. Starp citu – viens no galvenajiem veiksmes stāstiem šajā jomā ir Siguldas slimnīca.

Vai daļēji šī slimnīca jau nav privāta [precizējums jau pēc sarunas - Siguldas slimnīca ir pilnībā pašvaldības uzņēmums, red.]?

Daļēji vai nedaļēji, bet tas notiek kopā ar pašvaldību. Lai attīstītu šo projektu, tā saucamo radioķirurģiju, bija saņemts arī Eiropas Savienības (ES) finansējums. Šis ir ļoti spilgts, pozitīvs piemērs.

Vai pašvaldībai, piemēram, ir jāražo ūdens [Rīgas pašvaldībai pieder uzņēmums „Rīgas ūdens”, red.]?

Katrs gadījums ir jāizvērtē atsevišķi. Protams, tur, kur privātais tirgus diezgan veiksmīgi darbojas un mums nav nekādu šaubu par to, cik adekvātas un pamatotas ir cenas, par to, vai tiešām notiek inovācijas, tad, protams, nav skaidrs, kāpēc vai nu pašvaldībai, vai valstij vajadzētu iejaukties, lai kaut ko koriģētu. Bet, ja tas tā nav, tad, protams, rūpīgi izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, varam apsvērt gan valsts, gan pašvaldības iejaukšanos.

Kāpēc tad jūs uzskatiet, ka vajag pašvaldības aptiekas, bet ne valsts? Varbūt tad šajā gadījumā labāk veidot valsts aptiekas?

Mēs varam runāt arī par valsts aptiekām, bet vienalga tām aptiekām vajadzētu kaut kur atrasties un parasti tā būs kāda pašvaldības teritorija.

Likvidēt bilingvālo sistēmu ir kļūda

Latvijas skolās vēl darbojas bilingvālā sistēma. Kāds ir jūsu uzskats – vai jāpaliek pie bilingvālās sistēmas, vai tomēr ir jāpāriet pilnībā uz mācībām latviešu valodas?

Vajag iet tālāk nekā bilingvālā sistēma. Vajag iet uz trilingvālo sistēmu. Tāds ir mūsu uzskats.

Bet sāksim no sākuma. Par bilingvālo sistēmu. Pirmkārt, uzdosim jautājumu – vai ir bijuši kādi pētījumi, izvērtējumi par to, vai bilingvālā sistēma strādā nepietiekami labi? Atbilde ir – nē, nav bijuši. Vienkārši vienā dienā, no rīta izglītības ministrs pamodās un pēkšņi izdeva rīkojumu, ka mums vajag likvidēt bilingvālo sistēmu. Vai vismaz vienai partijai, izņemot, protams, Nacionālo apvienību, - ZZS, ''Vienotībai'' viņu priekšvēlēšanu programmās, kas bija uz iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, ir bijis punkts vai solījums likvidēt bilingvālo sistēmu? Nekā tāda nebija.

Līdz ar to šo nevar interpretēt citādi kā vien mēģinājumu novērst uzmanību ar kārtējo sabiedrības šķelšanu no daudz nopietnākām, reālām problēmām. Piemēram, kas notiek ar izglītības kvalitāti, kādi ir eksāmenu rezultāti, īpaši lauku skolās, cik daudz fiziskas skolotāju tika sagatavoti šogad? Viens, vai ne? No vairākām problēmām vajag atkal izvilkt šo etnisko kārti un sākt to izspēlēt.

Jūsuprāt, bilingvālā sistēma ir ilgtspējīga un tai jādarbojas arī turpmāk?

Cik es atceros no tiem laikiem, kad biju ministrs un mums bija daži izvērtējumi – tai nebija ne vainas.

Visi fakti un dati liecināja par to, ka latviešu valodas zināšanu kvalitāte būtiski uzlabojas, ka faktiski visi skolu beidzēji ļoti labi, ja ne brīvi – runā latviešu valodā.

Bet, kā jau es teicu, mums nevajag apstāties pie bilingvālās sistēmas, mums vajag iet tālāk. Vajag veidot skolas, kurās ir ielikti pamati tam, lai vidusskolās visi skolēni brīvi pārvaldītu trīs valodas. Piemēram, ja runājam par latviešu skolām jeb latviešu bērniem, tad, protams, tā ir latviešu valoda un divas svešvalodas.

Krievu un angļu?

Nē, es teiktu, ka angļu un otra valoda pēc izvēles. Tā var būt gan krievu, gan kāda cita valoda – franču vai ķīniešu…

Tad jūs neuzstājat, ka obligāti otrai valodai ir jābūt krievu valodai?

Protams, ka nē. Savukārt, mazākumtautību skolās tā būs dzimtā valoda, kas bieži ir krievu, protams, ka latviešu valoda un cita – viena svešvaloda. Uzdosim sev jautājumu, arī no ekonomikas attīstības viedokļa – vai maza valsts tiešām var būt starptautiski konkurētspējīga, ja tā pēc būtības pārvalda tikai vienu valodu? Atbilde ir – nē.

Tad, kad Rīgai bija zelta laiki pirms 1.pasaules kara, izglītība tika veidota tā, lai zinātu savu galveno konkurentu, tirdzniecības partneru valodas.

Tagad arī daudzi jaunieši bez problēmām brīvi pārvalda angļu valodu.

Šobrīd tas lielā mērā ir saistīts ar to – vai jauniešiem ir vecāki, kas spēj viņus ievietot pareizajās skolās. Piemēram, Valsts 1.ģimnāzijā, kas ir, iespējams, valsts vislabākā skola, piedāvā tā saucamo starptautisko bakalauriātu, kur par diezgan būtisku maksu ir iespēja vidusskolā mācīties tikai angļu valodā. Kāpēc šāda iespēja tiek dota tikai elitei? Kāpēc nevaram strādāt uz to, lai šāda iespēja būtu visiem bērniem?

Es atkārtošu savu atbildi – lai gan likvidēt bilingvālo sistēmu kā tādu ir kļūda, tā ir pat tumsonība, tā ir sabotāža pret valsti. Taču mums nevajag apstāties pie bilingvālas sistēmas.

Mums vajag iet tālāk un vajag veidot daudzvalodu sistēmu mūsu skolās. Piemēram, Luksemburga ir maza valsts, daudz mazāka nekā Latvija, bet viena no ES visbagātākajām valstīm. Kā viņi veido savu izglītības sistēmu – viņi, sākot jau no sešu septiņu gadu vecuma, sāk mācīties vāciski, franču valodā, angļu valodā. Tad, kad viņi pabeidz augstskolu, viņi perfekti zina savu dzimto valodu, ja ir tāda luksemburgiešu valoda, un vēl trīs valodas – angļu, franču un vācu.

Ko jūs domājat par izmaiņām augstskolas izglītības likumā, kas ierobežo krievu valodas un citu ārvalstu valodu lietojumu? Vai jūs to atcelsiet?

Tas vispār ir murgs. Ja es raksturotu bilingvālās izglītības likvidāciju kā mēģinājumu šķelt sabiedrību un tumsonību, tad šis ir kaut kas vairākas pakāpes lielāks…

Ja nonākat Saeimā un iespējams pie varas, tad…

Tā būs absolūti pirmā lieta, ko mēs atcelsim. Tas ir pilnīgi pret sabiedrības interesēm. Tas nopietni novājina mūsu pozīcijas augstākās izglītības eksportā.

Krievu valodas apmācības programmās mācās vairāk tie jaunieši, kas dzīvo uz vietas.

Bet ne tikai. Ļoti ievērojama daļa, es jums varu iedot arī konkrētu skaitli, no galvas vienkārši neatceros. Taču diezgan būtiska daļa ir studenti no citām valstīm un turklāt ne tikai no Krievijas, ar kuru dažiem cilvēkiem ir nopietnas emocionālas problēmas, bet arī no Ukrainas, Baltkrievijas, Kazahstānas, no tā saucamajām Austrumu partnerības valstīm. Kam mēs šos cilvēkus atdodam? Igauņiem, poļiem, kas arī sāk piedāvāt izglītības iespējas, vismaz sākotnēji, krievu valodā?

Paņemsim tādu nozari kā informācijas tehnoloģijas, kura, kā mēs uzskatām, kļūst par starptautisku prioritāti. Ja mums izdodas šeit izveidot spēcīgu centru, mums vajag trīs tūkstošus absolventu gadā. Šobrīd mums ir 600+. Mēs pat dēļ savas demogrāfijas vairāk par tūkstoti nekādi nevarēsim izspiest. Kur paņemsim vēl divus tūkstošus?

Skaidrs, ka tikai importējot studentus, tai skaitā arī no austrumiem. Taču piedāvāt viņiem uzreiz mācīties latviešu valodā augstākajā izglītībā vai angļu valodā – tas būtu diezgan naivi, tas diez vai strādātu.

Jūs domājat, ka tajās valstīs angļu valodu nezina? Daudzi saka, ka krievu jauniešiem nav problēmu mācīties angliski.

Mums nevajadzētu domāt, ka Latvija ir pasaules centrā un visi grib braukt tikai uz Latviju. Ir Polija, kas jau diezgan sen strādā, lai savās augstākās izglītības iestādēs piesaistītu studentus, pirmkārt, no Ukrainas un tālākām vietām. Turklāt viņi piedāvā pārejas periodu no krievu valodas. Pie tā sāk strādāt arī lietuvieši un igauņi. Es arī nevērtētu angļu valodas zināšanas austrumu pusē tik augstu.

Es domāju, ka, visticamāk, tas paņēmiens, kā to darīt, ir sākt ar krievu valodu pirmajā pusgadā vai gadā un tad pāriet pilnībā uz angļu un daļēji latviešu valodas mācībām.

Šis gājiens mums maksās vairākus miljonus, vienkārši dēļ tā, ka mēs jau zaudēsim tos studentus, kas jau šobrīd ir. Tas ir tik klaji un acīmredzami pret sabiedrības interesēm, ka tas liek uzdot jautājumu par cilvēku veselo saprātu, kas to visu ir izdomājuši.

Eiropas armijas izveide ir atbalstāma

Vai būtu nepieciešama Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) reorganizācija? Kā jūs kopumā vērtējat – cik veiksmīgi strādā KNAB šobrīd jaunā vadītāja vadībā?

Galvenais efektivitātes rādītājs, protams, cik labi KNAB izdodas gan pieķert to, ka kaut kas notiek, gan to novest līdz spriedumam. Viss pārējais neskaitās. Mēs dzīvojam mazā valstī. Lai ko cilvēki neteiktu, ka mums visur ir korupcija, to aizdomās turamo skaits pavisam noteikti nav vairāki desmiti. Mums nesen, kā jūs zināt, ir bijušas dažas skaļas aizturēšanas. Redzēsim, līdz kurienei tas viss aizvedīs.

Tas arī dos zināmu signālu par to, cik tad labi KNAB strādā. Un, ja KNAB strādā slikti, vai tas ir materiāli tehniskā nodrošinājuma jautājums, vai tas ir vadības jautājums, vai kas cits.

Mana atbilde būtu – vai nu stiprināt, vai nu pateikt, ka esam apmierināti ar to, kā KNAB strādā uz doto brīdi.

Attiecības starp ASV un ES valstīm pēdējā laikā ir visai saspringtas. Tas liek aktivizēties sarunām par Eiropas armijas izveidi. Vai jūsuprāt, tas būtu atbalstāms vai arī ne?

Absolūti atbalstāms.

Kāpēc?

Es uzdošu pretjautājumu – kāpēc nē? Kādi ir tie iemesli, kāpēc to nedarīt?

Ir NATO. Vai ir jēga veidot paralēlu struktūru?

Bet NATO arī sastāv no konkrētu valstu karaspēkiem. Līdz ar to es šo pretargumentu īsti nesaprotu.

Paskatīsimies uz pēdējā laika notikumiem, piemēram, uz bēgļu krīzi un to, kas notiek Sīrijā. Tas patiesībā ir mega spēcīgs signāls Eiropai kā tādai, ka pēkšņi Eiropa, tēlaini izsakoties, faktiski savā pagalmā ir ne tikai pieļāvusi milzīgu konfliktu, kura rezultāts ir karš ar vairākām iesaistītām pusēm, bēgļu plūsmas un tā tālāk. Eiropa saprot, ka tā pat nevar kontrolēt savas robežas pietiekami labi. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, pat no ASV nāk signāli, ka ASV vairs nav gatava ar saviem bruņotajiem spēkiem uzturēt mieru un aizsargāt pilnīgi visus, jo arī citiem vajadzētu investēt līdzekļus. Ņemot vērā visu šo, es domāju, ka ES kopīgs karaspēks ir absolūti loģiska lieta.

Ja runājam par mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tad mēs uzskatām, es pat to nosauktu par tādu kā bezmērķa „dreivu”. Uzskats, ka Latvijai kā mazai valstij vajadzētu izveidot tādus pašus bruņotos spēkus kā lielvalstij - ar visām zemūdenēm, iznīcinātājiem, tankiem un tā tālāk -, ir aplams. Tad notiek kaut kādas haotiskas darbības, tiek iepirkti kaut kādi „second hand” tanki, tad izrādās, ka šiem tankiem neviens neražo vairs munīciju, te pēkšķi izrādās mums ir ugunsgrēks un pēkšņi vajag nopirkt helihopterus… tas viss ir haotiski.

Mēs uzskatām, ka jāizveido skaidra izpratne, kādām vajadzētu būt mūsu salīdzinošām priekšrocībām – šobrīd NATO, bet perspektīvā arī Eiropas armijas bruņoto spēku ietvarā. Ir skaidrs, ka mūsu salīdzinošā priekšrocība nebūs iznīcinātāji vai zemūdenes, vai kaut kas tāds.

Mēs uzskatām, ka mums vajag fokusēties uz to, kas jau veidojas, proti, speciālās vienības. Ja kas [notiek], no speciālajām vienībām var ļoti ātri uzaudzēt efektīvu lielāka mēroga pretošanās kustību.

Otrs virziens, kuru mēs pilnīgi nepamatoti savulaik atdevām igauņiem – kiberdrošības operācijas. Mēs uzskatām, ka tas mums palīdzēs attīstīt arī IT eksporta virzienā.

Jūs esat par vai arī pret obligāto militāro dienestu?

Šobrīd mēs to neatbalstām.

Vai iespējama šī jautājuma pārskatīšana, ja jūs sakāt, ka šobrīd neatbalstāt?

Es definēšu tā – tuvākajā nākotnē.

Šobrīd NATO ir jāatvēl 2% no IKP. ASV prezidents Tramps jūlijā Briseles samitā minēja, ka vajag jau 4%. Kā jūs uzskatāt – vai Latvijai vajag vairāk atvēlēt aizsardzībai?

Es domāju, ka nē. Es to uztveru kā sava veida spiedienu uz tām Eiropas valstīm, kas nav pat tuvu 2% no IKP. Ja nemaldos, Vācijai joprojām ir 1% vai mazāk nekā viens procents. Līdz ar to mēs uzskatām, ka vismaz šobrīd kopējās vienošanās NATO ietvaros ir tādas, ka jābūt 2%, un mēs uzskatām, ka mūsu valsts stāvoklis, runājot par ceļiem, veselības aprūpi, par izglītību un tā tālāk, neļauj solīt vai plānot tērēt vairāk nekā 2% aizsardzībai, tas būtu diezgan bezatbildīgi.

Pensiju sistēma nav laba

Jūs minējāt, ka Latvijai ir daudz vajadzību. Viena no vajadzībām ir arī normālas vecumdienas Latvijas iedzīvotājiem. Pensiju sistēmu jau pieminējām sarunas sākumā, runājot par mikrouzņēmumiem. Vidējā pensija ir virs 300 eiro mēnesī, ļoti strauji pieaug to iedzīvotāju skaits, kuriem pensija nesasniedz pat 100 eiro mēnesī. Mikrouzņēmumu nodoklis, individuālie uzņēmēji un zemas algas – tas viss nozīmē, ka arī nākotnē būs liela daļa nabadzīgu cilvēku. Kā risināt šo problēmu? Varbūt ir jāmaina visa sistēma, vai arī sistēma ir laba?

Nē, sistēma nav laba. Tajā ir vairākas lietas, kas ir jāizvērtē. Turklāt diezgan rūpīgi, un jāuzdod jautājumi – kāpēc šai sistēmai vajag būt tieši tādai? Es tagad tajā detalizēti neiešu, bet minēšu piemēru – valdība ne īpaši plaši reklamē to nožēlojamo faktu, ka gadiem ilgi izmanto pensiju sistēmas naudu, lai noslēptu ievērojamu budžeta deficītu.

Kad valdība runā par to, ka mums budžeta deficīts atbilst Eiropas Komisijas kritērijiem, tad tas ir tādēļ, ka tam tiek izmantoti sociālā budžeta pārpalikuma līdzekļi. Šobrīd sociālajā budžetā veidojas pārpalikums, kas ir pensionāru nauda, vairāk nekā pusmiljards.

To naudu Valsts kase iegulda, tā netiek izmantota, piemēram, ārstu algām.

Nē, bet situācijā, kad mums vairāki desmiti tūkstoši saņem pensijas, kas ir zemākas par 200 eiro… Vai par to vispār var izdzīvot?  Cik tas ir morāli šādi rīkoties?

Tad uzkrājumu, kas ir izveidojies, vajadzētu izmaksāt pensijās?

Es to pieminēju kā vienu piemēru tam, ka pensiju sistēmā ir visādas pusaizmirstas reformas.

Vai paskatīsimies uz to šādi – mums ir darbaspēka nodokļi, tai skaitā sociālais nodoklis, kas ir augstākie reģionā. Lai cilvēks varētu saņemt vienu eiro uz rokas, darba devējam visos nodokļos, tai skaitā sociālajos, jāsamaksā gandrīz vēl viens eiro.

Bet no visiem samaksātajiem sociālajiem nodokļiem mazāk nekā puse nonāk līdz reālajiem pensionāriem. Domāju, ka šeit ir, par ko aizdomāties.

Bet ilgtermiņā, vai pat vidējā termiņā, ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu spēja maksāt cilvēkiem adekvātas pensijas ir atkarīgas no trim faktoriem. Pirmais – spējai daudz labāk iekasēt nodokļus, un šeit mēs varētu arī runāt par ēnu ekonomiku.  Otrais – no strādājošo skaita. Mēs esam valsts, kas pasaules mērogā zaudē iedzīvotājus ar otro visātrāko ātrumu – mīnuss divi cilvēki stundā, turklāt tie ir darbaspējīgi cilvēki. Un trešais – no šo cilvēku ienākumiem. Kā mēs bijām Eiropas visnabagākā valsts, tā arī esam. Gandrīz 30 gadi pagājuši.

Bet ko darīt ar pašu pensiju sistēmu? Vai paliek visi trīs līmeņi? Vai arī kaut kas šajā visā tiek mainīts?

Tas ir vērtējams jautājums.

Jūsu programmā ir minēts, ka palielināsiet pensijas, bet esat viena no retajām partijām, kas nav nosaukusi summu, par cik palielināsiet, piemēram, minimālo pensiju?

Zemās pensijas mēs varam indikatīvi palielināt diezgan īsā laika periodā par 20 - 30%.

Tad tie, kas saņem 200 eiro – saņems 260? Vai palielinājumam naudu ņemsiet no uzkrājuma, kas ir izveidojies?

Pagaidām nerunāsim par detaļām. Es saku – tas ir iespējams un mēs to varam izdarīt.

Kāpēc tad jūs negribat pateikt, kur jūs ņemsiet naudu?

Kā piemēru, kur var paņemt naudu, izskatīsim šo – mums ir iespēja papildus tikt pie nodokļu ieņēmumiem gandrīz viena miljarda apjomā.

No ēnu ekonomikas?

Ne tikai. Pirmais, nenosauksim to tik daudz kā ēnu ekonomika, bet arī nodokļu maksāšanas kultūra un cilvēku gatavība maksāt nodokļus. Ja mēs salīdzināsim Latviju un Igauniju – tad Igaunijā pie zemākiem nodokļiem…

…viņiem ir mazāk cilvēku un lielāks valsts budžets. Šo piemēru min ļoti daudzi.

Labi, es nosaukšu relatīvos skaitļus pat pie nomināliem nodokļiem, kas ir zemāki nekā pie mums, paņemsim tādu rādītāju, kas ir iekasēto nodokļu īpatsvars kā procents no IKP. Tas ir par trim procentpunktiem no IKP lielāks nekā pie mums. Mēs šeit runājam par gandrīz 700 miljoniem eiro. Pie principā tādas pašas sistēmas un atkarībā no tā, kā strādā Valsts ieņēmumu dienests (VID), mēs redzam, ka varam divu trīs gadu laikā sasniegt šo Igaunijas līmeni. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, mums ir vesels pasākumu klāsts, kā panākt ekonomikas attīstību, tā saucamais 3+3 plāns, par ko varam runāt detalizētāk, kur mēs redzam reāli spēju pacelt ekonomikas attīstības tempu vismaz par trim procentpunktiem gadā.

Tad mums IKP gadā augtu par kādiem 8%?

Tad tie būtu kādi 67% gadā. Runājot tautas valodā, tas viss kopā mums papildus dotu miljardu eiro nodokļu ieņēmumos, tai skaitā arī pensijām.

Darbaspēku varētu ievest atsevišķos gadījumos

Latvijā pērn ir audzis ēnu ekonomikas īpatsvars. Kā cilvēkus dabūt no turienes ārā – vai tikai ar burkānu, proti, mazākiem nodokļiem, vai tomēr ir jārunā arī par pātagām?

Es uzsvērtu, ka pavisam noteikti ne ar pātagām. Es uzsvērtu trīs punktus. Kur pirmais ir pavisam cita VID darbības kultūra – konstruktīva, balstīta partnerattiecībās, īpaši ar tiem, kas godīgi maksā nodokļus. Otrais – daudz efektīvāka darbība attiecībā uz tiem, kas nodokļus ļaunprātīgi nemaksā un pirmkārt tie ir tie, kas nodarbojas ar visādām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mahinācijām.

Tur ir ļoti svarīgi, lai VID varētu savlaicīgi identificēt un novērst šādas darbības. Jo šajā gadījumā, ja tas notiek pēc dažiem mēnešiem, tad viss tiek aizvērts, palikušas tikai juridiskas čaulas. Trešais – tā ir iedzīvotāju uzticība valstij.

Ja mums ir situācija ar mūsu strupceļa koalīciju, kur cilvēki valstij neuzticas, kur ir tik milzīgs pieprasījums pēc pārmaiņām, es domāju, ka tas korelē ar cilvēku gatavību maksāt nodokļus savai valstij.

Tātad, jūs nokļūstat pie varas, jūs ieviešat pārmaiņas un cilvēki nodokļus maksā labāk?

Domāju, ka „Saskaņas” nonākšana pie varas ir vienīgais veids, kā panākt pārmaiņas. Tā ir ilūzija, ka šobrīd cilvēkiem ir kāda liela izvēle partiju ziņā. Visas partijas ir novilkušas sarkano līniju pret „Saskaņu”, bet realitātē tā ir sarkanā līnija ap viņiem. Tas nozīmē, ka viņiem nav nekādas citas iespējas izveidot koalīciju.

Tas nozīmē, ka pašreizējā koalīcija pēc būtības ir viena partija. Nav atsevišķi ZZS, NA un "Vienotības". Tā ir viena partija, kura kopīgi pieņem lēmumus ar savu koalīcijas padomi un faktiski rīkojas kā viena partija.

Daudzi uzņēmēji sūdzas par to, ka viņiem sāk trūkt darbaspēka. Vai imigrācijas vārti būtu jāatver plašāk vai tomēr – nē?

Pirmkārt, tas, ka darbaspēks trūkst, tas varētu būt arī pozitīvi, jo tas spiež uzņēmumus pacelt atalgojumu. Tas pavisam nav slikti. Tas, kas varētu būt ekonomiski nepamatoti, ja tas neatbilst darbinieku produktivitātei un dēļ tā uzņēmumi zaudētu konkurētspēju.

Runājot par darbaspēka importēšanu – es skeptiski skatos uz kaut kādu vārtu atvēršanu, tai skaitā arī tādēļ, ka tas mākslīgi samazinās atalgojumu arī tam darbaspēkam, kas strādā mazkvalificētu darbu, turēs viņus nabadzībā.

Mēs uzskatām, ka ir nepieciešama gudra imigrācijas politika, kurai vajadzētu notikt galvenokārt caur augstākās izglītības eksportu -  mēs ņemam cilvēkus uz mūsu augstskolām, viņi mācās, iespējams, ar studiju kredītiem, tad viņiem ir nosacījums studiju kredītus atmaksāt, strādājot šeit, piemēram, piecus gadus.

Vai šo sistēmu, ka varētu būt jāatstrādā konkrētām profesijām studiju kredīti, varētu ieviest arī pret Latvijas pilsoņiem?

Varētu, bet uzmanīgi, ne visās profesijās. Viena lieta tas ir tādā profesijā kā  informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālists, kur cilvēks mācās, viņam tiek dots kredīts, tad viņš sāk strādāt, pelna naudu un šādi atdod kredītu. Šeit viss ir kārtībā, bet, ja runājam par tādām profesijām, kur galvenais darba devējs ir valsts, piemēram, ārsti… Tur dažās profesijās vajag uzmanīgāk. Bet kopumā – jā, protams. 

Bet atgriežoties pie imigrācijas, es šo nosauktu par gudru imigrāciju, kur mēs fokusējamies uz jauniem, talantīgiem cilvēkiem, kuri pakāpeniski integrējas mūsu sabiedrībā, šeit iemācās valodu, veido ģimenes, palīdz mūsu konkurētspējai, un, protams, ka tad tiks maksāti arī vairāk nodokļu un mēs varēsim atļauties uzturēt daudz labāk mūsu infrastruktūru, gan maksāt augstākas pensijas un remontēt ceļus un tā tālāk. Tā ir viena svarīga grupa.

Otrkārt, brīdis, kad vienā vai otrā sektorā notiek pārkaršana. Tad mēs varam, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, runāt par sezonālu darbaspēku ievešanu. Viens piemērs noteikti šobrīd būs, ņemot vērā, kas notiek būvniecības nozarē.

Tieši gribēju par to jautāt. Jums programmā ir minēts, ka atbalstāt ''Rail Baltic'' celtniecību. Arī tur, visticamāk, būs vajadzīgi cilvēki. Tad šādā gadījumā – noteiktu apjomu, uz noteiktu laiku varētu ievest?

Ja nevēlamies, kā minimums – pārmaksāt, saprotot, ka visas tās tāmes, budžeti, uz ko tas viss tika veidots, vairs neatbilst nekādai realitātei un ka tas būs nākamais Dienvidu tilts, tad pavisam noteikti jā.

Pašvaldību skaits būtiski saruks

Jūsu programmā minēts, ka veicināsiet reģionu attīstību, veidojot deviņus reģionos ap lielajām pilsētām, katrai izstrādājot attīstības programmu. Tas nozīme, ka notiek reģionālā reforma un jūs apvienojat pašvaldības ap pilsētām?

Jā. Mēs uzstājīgi veicināsim faktiski deviņu reģionu veidošanu.

Tātad mēs ejam uz to, ka ir deviņas pašvaldības?

Jā. Pilnīgi pareizi.

Jūs sakāt, ka – uzstājīgi veicināsiet. Vai ir jau kādi mehānismi padomā? Šobrīd pašvaldības jūtas ļoti ērti.

Tā ir, bet pavisam noteikti ir mehānismi. Piemēram, mums tikai dažas pašvaldības Latvijā ir pašpietiekamas. Piemēram, Rīga noteikti ir viena no tām pašvaldībām. Rīga katru gadu maksā jau ap 100 miljoniem eiro citām pašvaldībām. Mums ir vairākas pašvaldības, ja nemaldos – ap 20, kuras vispār neatbilst likuma definīcijai attiecībā uz savu iedzīvotāju skaitu un līdz ar to ir pretlikumīgas.

Vai pieļaujat, ka deviņas pašvaldības varētu tikt izveidotas jau nākamās Saeimas laikā?

Es domāju, ka jā.

Turpinot par lauku attīstību – kādus jūs redzat Latvijas laukus? Šobrīd nereti laukos ir ļoti lielas saimniecības, kas modernizējas un ir konkurētspējīgas. Tas, no vienas puses, ir ļoti labi. Tam ir bijis arī labs atbalsts. Ir arī cilvēki, kas saka, ka viņi laukos labprāt gribētu redzēt mazas, nelielas saimniecības, ka ir cilvēki, kas dzīvo laukos.

Pirmkārt, es teikšu, ka es redzu laukus kā latviskus. Manā attīstības vīzijā, ja vēlamies apturēt cilvēku aizbraukšanu un lai valsts nekļūs par vecu cilvēku pansionātu, ir nepieciešama ļoti konkurētspējīga pilsēta. Pirmkārt, protams, ka Rīga. Mums ir nepieciešams uzbūvēt Baltijas reģiona Singapūru. To ir iespējams uzbūvēt, veidojot Rīgu kā starptautisku centru gan izglītības ziņā, gan biznesa ziņā un tā tālāk. Savādāk tā ir izmiršana. Tāpēc es arī uzsveru, ka lauki, pirmkārt, paliek pilnīgi latviski.

Es vērtētu laukus ne tikai no ekonomiski saimnieciskās atdeves, vai tur ir vai nav biznesa modelis, bet arī kā pilnīgi kaut ko citu. Es tiešām aicinātu latviešus pašus noformulēt, kādus tos laukus viņi gribētu. Taču, kas attiecas uz galvenajiem pīlāriem laukos – pilnīgi noteikti tā ir lauksaimniecība un mums jāiet uz bioloģisko modeli. Tāpēc, ka tā ir daudz interesantāka niša un tur ir daudz augstākas cenas.

Tas protams prasīs vairākus gadus, bet, ja mēs izveidosim šīs bioloģiskās lauksaimniecības tēlu, proti, Latvija visā pasaulē būs slavena ar  savu produktu kvalitāti un to, ka mums nav nekādu pesticīdu. Taču tas – kā jau es teicu, prasīs gadus. Šobrīd mums bioloģiskais īpatsvars ir mazāk par 10%.

Tad no pašreizējām, lielām, konkurētspējīgajām saimniecībām mēs ejam uz bioloģiskajām, pārvietojam to atbalstu?

Es teiktu vairāk, ka – jā. Tas būtu mans pirmais punkts. Otrais – mums nepieciešams daudz vairāk domāt par pārstrādi, jo vislielākā pievienotā vērtība ir pārstrādei. Piemēram, paņemsim piena nozari, mums ir milzīgas platības, mums ir lieliski klimatiskie apstākļi, mēs esam tāda kā pasaules mēroga Jaunzēlande šajā jomā.

Bet pārstrādes jomā mums galvenais produkts ir svaigpiens. Taču paņemsim kaut vai sieru – ir „Krievijas siers”, kuru var pārdot par dažiem eiro kilogramā līdz sieriem, kas vienā kilogramā var maksāt 20 eiro par kilogramu. Tātad, kaut kas tāds mums ir jāveido, bet mums vairāku gadu garumā pārstrādes joma ir atstāta novārtā.

Un kā trešo pīlāru es uzsvērtu tieši zaļo komponenti. Pat tuvākajā nākotnē, pat ne ilgtermiņā, zaļās valsts tēls būs tas, kas ļoti labi pārdosies. Pasaulē, kur iedzīvotāju skaits aug, mums to varbūt grūti saprast, kur notiek ekstensīvās lietas, kur zaļo vietu kļūst arvien mazāk un mazāk, kur aug piesārņojums – zaļās vietas būs augstākā klase. Tas būtu tas trešais.

Latviski, zaļi lauki, kuru pastāvēšanas kritērijs nav tikai viņu saimnieciskais izdevīgums vai neizdevīgums.