Komentējot Streļčenoka izteikumus, Voika norāda uz izvēlēto laiku šī jautājuma cilāšanai: tas ir neilgi pēc tam, kad KNAB zaudējuma tiesā par Strīķes pazemināšanu amatā. Tādējādi tā ir uzmanības novēršana no tā, kas notiek KNAB, norāda Voika.
Viņa arī vērš uzmanību uz Streļčenoka iecerētajām izmaiņām iestādē, kas skar korupcijas apkarošanas bloku.
Tāpat šāds paziņojums izskan neilgi pirms tam, kad beigsies Streļčenoka pilnvaras KNAB vadītāja amatā. Voika piebilda, ka uz pašreizējā KNAB vadītāja darbu raugās ļoti skeptiski, jo viņa kompetence neatbilstot šim amatam.
Tajā pašā laikā Voika uzsver – ja par amatpersonu tiek izteiktas šādas aizdomas, tad atbildīgajām iestādēm jāsniedz paskaidrojums. Uz to norāda arī rezerves pulkvedis, bijušais valsts prezidenta drošības dienesta vadītājs Raimonds Rublovskis, norādot – jo ātrāk šī situācija tiks izskaidrota, jo labāk būs gan KNAB, gan valdībai un valstij.
Satversmes aizsardzības birojā (SAB) gan šādu lietu nekomentēja, vien norādīja – ja vien personai nav atņemta iespēja strādāt ar valsts noslēpumu, tātad no SAB iebildumu konkrētajā brīdī nav.
Rublovskis skaidro, ka šajā situācijā jāraugās, vai persona ir apzināti maldinājusi par savu identitāti, vai arī tas ir negadījums. Tāpat būtiski ir tas, kādas būs sankcijas šai personai, ja viņa maldinājusi apzināti. Ja cilvēks apzināti slēpis savu identitāti un ieņēmis pietiekami augstus amatus ar pieeju valsts noslēpumam, pārbaude par to jāveic valsts iestādēm, kuras atbildīgas par šādiem jautājumiem. Un attiecīgajām iestādēm tas ir jāpaskaidro.
Vēstīts, ka KNAB vadītājam Streļčenokam ir šaubas par Jutas Strīķes identitāti, par ko viņš arī informēja Satversmes aizsardzības biroju.