Posteņu darbību neapturēs vienlaicīgi, bet katra posteņa darbības apturēšanas biežums un ilgums būs atkarīgs no situācijas ar personāla nodrošinājumu, liecina VUGD paziņojums medijiem. Šie posteņi Kurzemē ir Rojas, Sabiles, Piltenes un Alsungas, Pierīgā – Bulduru un Baldones, Zemgalē – Jaunjelgavas, Neretas, Elejas, Aknīstes, Viesītes un Auces, Vidzemē – Cesvaines, Varakļānu, Mazsalacas un Strenču, Latgalē – Zilupes un Tilžas postenis.
"Šā brīža situācija attiecībā uz darbinieku trūkumu ir kritiska, jo darbinieki nevar dzīvot postenī. Virsstundas nav norma, tādas varētu būt pieļaujamas tikai ārkārtas situācijās.
Iekšlietu ministrija pēdējo gadu laikā vairākas reizes ir ziņojusi valdībai par situāciju iekšlietu dienestos. Personāla trūkums ir ne tikai VUGD, bet arī citos dienestos, tāpēc iekšējai drošībai ilgtermiņā nepieciešams novirzīt atbilstošu finansējumu, tāpat kā aizsardzībai, vismaz 2,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā mēs spēsim plānveidīgi attīstīt dienestus, pasargāt savus iedzīvotājus un nodrošināt efektīvus drošības pasākumus, piesaistīt jaunus darbiniekus nozarei un noturēt esošos, kā arī nodrošināt atbilstošu infrastruktūru un tehniku," teica iekšlietu ministrs Kristaps Eklons ("Attīstībai/Par!").
Arodbiedrību domas par šo jautājumu dalās. Latvijas Ugunsdzēsēju arodbiedrība kategoriski iebilst pret posteņu slēgšanu, jo tas paildzinās reaģēšanas laiku un attiecīgi – apdraudēs cilvēku dzīvības. Arodbiedrība pat sākusi portālā "manabalss.lv" vākt parakstus lai piespiestu valdību rast līdzekļus posteņu saglabāšanai. "Tas rīkojums ir prettiesisks, jo neviens nav atcēlis Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka, kādā laikā ir jāreaģē dienestam uz notikumu un kādā laikā jāierodas notikuma vietā," uzsvēra arodbiedrības valdes loceklis Egils Uļjanovs.
Savukārt Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība ir pielaidīgāka, jo strādāšana nepilnā sastāvā būtu bīstama pašiem ugunsdzēsējiem.
Arī nozare aicina Saeimas deputātus nekavējoties valsts budžetā paredzēt naudu iekšlietu resorā strādājošajiem 2,5% apmērā no IKP. Tāpat nepieciešams nozares darbiniekiem ar nākamo gadu pacelt algas par 30%.
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns stāstīja, ka arodbiedrība nevar nepiekrist dienesta lēmumam. Abas arodbiedrības ir vienisprātis, ka valdībai nekavējoši jāmeklē iespēja rast papildu finansējumu iekšlietu dienestiem.
Augustāns norādīja: "Nepilnvērtīga darbinieku novērtēšana no valsts puses ir: nepienācīgs tehniskais aprīkojums, telpu stāvoklis, darba samaksa. Tas veicina faktoru, ka darbinieki izvēlas pamest šo dienestu. Piemēram, ar C kategorijas apliecību autovadītāji ugunsdzēsēji ir pieprasīti citās tautsaimniecības nozarēs, kuru atalgojums pēc nodokļu nomaksas sasniedz 1200 eiro, pretēji autovadītāja ugunsdzēsēja atalgojumam, kas ir 700–800 eiro."
"VUGD jau ilgstoši meklē risinājumu, lai noturētu iedzīvotājiem sniegtā pakalpojuma kvalitāti, neapdraudot ugunsdzēsēju glābēju veselību un drošību," uzsvēra VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš. "Atsevišķu posteņu darbības apturēšana ir viens no galējiem līdzekļiem, bet 12% vakantu amatu jeb gandrīz 400 nodarbināto iztrūkums oktobra sākumā apvienojumā ar 160 nodarbināto ilgstošu prombūtni – darbnespējas, bērnu kopšanas atvaļinājumi u.c., mums neatstāj izvēli.
VUGD nespēj konkurēt darba tirgū atalgojuma ziņā, un gaidāmais cenu un izmaksu kāpums mums neļauj ne tikai piesaistīt jaunus nodarbinātos, bet arī noturēt esošos profesionāļus.
Mums šobrīd vairs nav pietiekams ugunsdzēsēju glābēju skaits, lai mēs varētu nodrošināt, ka katru diennakti visās daļās un posteņos autocisternā uz izsaukumu var doties trīs amatpersonas, kas saskaņā ar darba aizsardzības prasībām ir absolūtais minimums."
VUGD atzīmēja, ka šogad personāla trūkuma problēmas risinātas vairākos veidos. Pirmajā ceturksnī, lai nepārsniegtu saprātīgu virsstundu skaitu, autocisternā uz notikumu bieži devās divi, nevis trīs ugunsdzēsēji glābēji, pārkāpjot darba aizsardzības prasības un palielinot traumu gūšanas risku. Otrajā ceturksnī tika ievērotas darba aizsardzības prasības, bet strauji auga virsstundu skaits, kuras apmaksātas, pārskatot izdevumus. Tas radīja pārslodzi, kas ilgstoši nav pieļaujama. Šī gada pēdējos mēnešos līdzekļu virsstundu apmaksai VUGD budžetā nav un vairākās struktūrvienībās tas nerisinātu kritisko personāla trūkumu, jo, plānojot resursus, ir jāievēro arī likumdošanā noteiktie atpūtas laiki un maksimāli iespējamais virsstundu skaits.
"Posteņu darbības apturēšanas rezultātā neviens ugunsdzēsējs glābējs no darba netiks atlaists. Viņi dosies uz izsaukumiem no citām struktūrvienībām. Piemēram, kamēr Sabiles posteņa darbība būs apturēta, tā ugunsdzēsēji glābēji tiks pārdislocēti uz apkārtējām daļām un posteņiem – Talsiem, Kandavu, Dundagu un Roju, lai tajās nodrošinātu nepieciešamo ugunsdzēsēju glābēju skaitu reaģēšanai uz izsaukumiem," skaidroja Āboliņš.
Pēc Āboliņa teiktā, VUGD centīsies, lai slēgtās struktūrvienības minimāli ietekmētu ierašanās laiku. "Protams, mūsu iespēju robežās. Mēs gribam, lai sabiedrība mūsu pakalpojumu saņem pēc iespējas ātrāk. Mēs runājam par cilvēku dzīvību. Cēlonis visam, protams, ir zemais atalgojums, kas nav konkurētspējīgs darba tirgū," uzsvēra VUGD vadītājs.
Neskatoties uz īslaicīgu un periodisku atsevišķu posteņu darbības apturēšanu, VUGD turpinās iedzīvotājiem sniegt nepieciešamo pakalpojumu – glābt dzīvības dažādos negadījumos un dzēst ugunsgrēkus.
