ĪSUMĀ:
- Grūts lēmums – īslaicīgi slēgt VUGD posteņus.
- Algas zemas, darbinieku trūkums – visu laiku lielākais.
- Noliedz, ka šo problēmu dēļ pamet dienesta vadību.
- Par jaunajiem izaicinājumiem Āboliņš vēl nerunā.
- Arodbiedrība: bijis pasīvs darbs algu celšanai VUGD.
- Eksministrs Eklons: Āboliņš savu darbu darījis labi.
- Potenciālajam VUGD vadītājam darbā trīs prioritātes.
- To starpā ir nodarbināto kapacitātes stiprināšana.
"Tas bija tāds interesants stāsts, ka man klasesbiedrs strādāja par ugunsdzēsēju, un es atnācu no dienesta Padomju armijā un, satiekot viņu, runājām par dzīvi, ko tālāk darīt. Viņš man piedāvāja atnākt vienkārši uz darbu pie viņa ciemos. Es aizgāju uz ugunsdzēsēju daļu, paskatījos to procesu, kā viss no malas notiek. Man bija tā veiksme ar viņiem aizbraukt uz vienu notikumu. Paskatījos to visu, man tas patika, aizrāva jau pirmajā reizē. Tad es vienkārši pieņēmu lēmumu, ka esmu gatavs tam, un es gribu kļūt par ugunsdzēsēju." Tā pirms 31 gada savu darbu VUGD sāka šī brīža dienesta priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš. Šī karjeras izvēle ir mirkļa lēmumus, ko nevienu brīdi nav nožēlojis.
Dienestā strādājis ļoti daudzos amatos. Kā viņš pats saka – lielākoties visos. Tas Āboliņam ir palīdzējis identificēt problēmas dienestā, esot priekšnieka amatā.
"Mans vadmotīvs bija tāds, ka es visu mūžu strādāšu par ugunsdzēsēju glābēju, bet man pat nevienu brīdi nebija doma, ka es iešu kaut kur augstāk, kļūšu par virsnieku, kur nu vēl vairāk – par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku," saka Āboliņš.
Aprīlī apritēs 12 gadi, kopš Āboliņš vada VUGD. "Tas ir komandas, nevis viena cilvēka darbs," saka priekšnieks. Tāpēc viņš nevēlas vērtēt savu darbu.
Dienests ilgstoši turēts badā. Nauda trūkusi visu laiku, tāpēc bijusi nemitīga cīņa par finansējumu. Tālāk viss bijis politiķu rokās. Āboliņš saka, ka darīts viss, pieprasot naudu, tāpēc jāpriecājas par ikvienu cīņu, kas uzvarēta.
"Mums ar tām uzvarām ir bijis, kā bijis," atzīst VUGD priekšnieks.
Pērn darbinieku trūkuma dēļ priekšnieks paziņoja vienu no smagākajiem lēmumiem karjerā – nāksies īslaicīgi slēgt VUGD posteņus. Un tas turpinās joprojām. Tas, cik ilgi glābējiem šādi būs jāstrādā, atkarīgs no vēl neapstiprinātā valsts budžeta. Atalgojuma paaugstināšanas koncepts paredz, ka turpmāko trīs gadu periodā ik gadu atalgojumu paaugstina par 10%.
"Tas nav risinājums šī brīža problēmai," saka Āboliņš. Tāpēc, ka jau šobrīd dienesta atalgojums nespēj konkurēt ar darba tirgu, no vidējā atalgojuma tautsaimniecībā atpaliekot par trešdaļu. Tādēļ šobrīd dienestam trūkst 13% darbinieku. Tik daudz vakanču nav bijis nekad.
"Nekad. Parasti bija 3–5% robežās. Šobrīd vienkārši šī situācija ir aktualizējusies sakarā ar to, ka cilvēki, sasniedzot izdienas pensijas vecumu, pieņem lēmumu citur strādāt. Vienkārši pamet dienestu. Un jaunus mēs, kā zinām, nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ piesaistīt nevaram," stāsta Āboliņš.
Vai šis nav viens no iemesliem, kādēļ pats pametat dienestu? "Nē, nebūt nē. Es nebēgu no problēmām. Man ir paredzēts dzīvē kaut ko mainīt un meklēt citus izaicinājumus.
Nemēģinu bēgt no problēmām, no šīs situācijas, kāda ir izveidojusies. Es arī esmu par to atbildīgs, jo es esmu šos gadus vadījis iestādi. Bet nu tā situācija, kā lai saka, nav manis izraisīta. Tāds ir darba tirgus," viņs saka.
Āboliņš publiski vēl nevēlas runāt par jaunajiem izaicinājumiem. Tikai piebilst, ka 12 gadi vadītāja amatā ir pietiekami ilgs laiks, lai dotu iespēju jauniem cilvēkiem.
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns, vērtējot sadarbību ar Āboliņu, saka, ka viņš ir viens no pirmajiem priekšniekiem, kas veicinājis sociālo dialogu. Tāpat pozitīvi vērtējams, ka priekšnieks veicinājis izmaiņas ugunsdrošības likumos, kas pastiprina darbinieku aizsardzību.
"Manuprāt, ir bijis pasīvs darbs pie tā, lai tiktu palielināts atalgojums vai strādāts pie tā, lai maksimāli palielinātu atalgojumu darbiniekiem, gan iesaistot Iekšlietu ministriju, gan vēršoties tālāk valdībā, lai šis jautājums tiktu risināts. Es domāju, ka to varēja darīt aktīvāk. Bija arī kaut kādi mēģinājumi to darīt, bet tam, protams, ir kaut kādas citas rezonanses – mūsu iekšlietu ministru mainība, kas nedeva konsekvenci, kā rīkoties. Katram ministram bija sava nostāja. Bet, manuprāt, dienesta vadītājs varēja aktīvāk strādāt pie šī jautājuma, tajā skaitā arī aktīvāk iesaistīt arodbiedrību. Lai mēs kopīgi varētu rīkot, piemēram, gājienus, piketus un tā tālāk," vērtē Augustāns.
Arodbiedrības vadītājs uzskata, ka valdība var atrisināt trūkstošā finansējuma jautājumu, ja dienesta vadītājs aktīvi un publiski par to runātu.
Bijušais iekšlietu ministrs Kristaps Eklons no "Kustības Par!", kas ilgus gadus strādājis VUGD, ieņemot priekšnieka vietnieka amatu, saka, ka vienmēr kaut ko var izdarīt labāk. Taču finansējuma trūkums dienestā bijis ilgstoši. Tas ir tāpēc, ka politiķi nav pietiekami interesējušies par iekšlietu nozari.
"Gan paši politiķi nepietiekami interesējās par reālām situācijām dienestos un vispār valsts iekšējā drošībā. Bet nelielu akmentiņu varētu arī dienestu laukā mest par to, ka vienmēr var nedaudz labāk. Jūtot to kritisko situāciju, tai informācijai, komunikācijai, skaidrošanai, bija jābūt proaktīvākai," spriež Eklons.
Viņa ieskatā Āboliņš savu darbu darījis labi.
"Es uzskatu, ka tieši Āboliņa kunga vadīšanas laikā izdevās būtiski mainīt dienesta darbības principus, jo līdz viņa vadīšanai bija diezgan izteikti dienestā, es atļaušos teikt, postpadomijas pieeja ļoti daudziem jautājumiem. Un tieši Āboliņa kunga vadības laikā viņa izveidotās komandas ietvaros izdevās panākt būtisku attīstību gan dienesta profesionalitātes ziņā, gan dienesta darba kultūras ziņā, morālā aspekta ziņā. Ļoti būtiski. Tas bija tāds pagrieziena periods," vērtē Eklons.
Tagadējais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") Āboliņa vietā virzīs pulkvedi Mārtiņu Baltmani, kurš šobrīd dienestā ir priekšnieka vietnieks.
"Noteikti tā ir liela atbildība visu nodarbināto priekšā – uzņemties vadīt iestādi, bet es no darba nekad neesmu baidījies," saka Baltmanis. Ja viņu apstiprinās amatā, tad Baltmaņa trīs prioritātes darbā ir: nodarbināto kapacitātes stiprināšana, tehniskā nodrošinājuma stiprināšana un trešais – infrastruktūras uzlabošana.
"Visu, kas ir iesākts, tomēr gribas turpināt un pabeigt tā, lai būtu arī līdz galam padarīta darba sajūta.
Es esmu gatavs to uzņemties un mēģināt darīt visu, ko es vien varu, lai turpinātu attīstīt dienestu," norāda Baltmanis.
Par potenciālo dienesta vadītāju arodbiedrības vadītājs Augustāns saka: "Sliktāk nebūs. Vai būs labāk, tas ir atkarīgs no viņa. Kad viņš kļūs par vadītāju, tad viņam ir daudz plašāka rīcības brīvība nekā tad, ja viņš atrodas vietniekos. Vietniekam tomēr ir šīs dienesta attiecības, kur pastāv zināma subordinācija.''
Tikmēr Āboliņš saka: "Es gribētu novēlēt tiem cilvēkiem, kas strādās pēc manis, organizēt šo darbu, lai būtu mazāk problēmsituāciju, kas tieši saistītas ar finansējuma piesaisti. Lai būtu attiecīgs finansējums, lai varētu realizēt visus uzdevumus, kas ir paredzēti mūsu dienestam, un ilgtermiņā plānot šo dienesta attīstību."
Ģenerāļa Oskara Āboliņa pēdējā darba dienā VUGD būs 31. martā.
