Jau kopš 1.oktobra primārie izmeklējumi jeb konsultācijas pie onkoloģijas speciālista ir pieejami ārpus rindas, bez maksas un tuvāko desmit darba dienu laikā. “Tas tika ieviests tāpēc, lai kaut kādā veidā mazinātu tās problēmas, kas ir saistītas ar pieejamību pie onkoloģijas speciālistiem,” stāsta Veselības ministrijas pārstāvis Ēriks Miķītis.
Atbildīgais šajā sistēmā ir ģimenes ārsts. Ja ģimenes ārstam rodas aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, tad viņš sazinās ar Onkoloģijas centru vai kādu citu slimnīcu un uzraksta nosūtījumu. Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības „Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe saka, pašlaik daudz atkarīgs no ģimenes ārsta profesionalitātes. Aptaujājot pacientus, noskaidrots, ka „zaļais koridors” darbojas veiksmīgi.
Pacients pakalpojumu saņem ātri, un nav arī vairs pašam jāmeklē speciālists. „Zaļais koridors” gan ir pieejams tikai biežāk sastopamajām vēža diagnozēm.
“Nākotnē jādomā par to paplašināšanu, jo principā ir jābūt tā, ka ikvienai onkoloģiskai slimībai, ikvienai, ne tikai tām 11 plašāk izplatītākajām diagnozēm, ir jābūt „zaļajā koridorā”. Onkoloģijai pašai par sevi jābūt pilnīgi pieejamai un pēc iespējas ātrāk atklājamai, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu ārstēšanu,” norāda Berķe.
Problēmas rodoties pēc aktīvās ārstēšanas beigām, kad izmeklējumi esot jāgaida rindas kārtībā. Latvijas Onkoloģijas centra galvenais ārsts Viesturs Krūmiņš sadarbību ar ģimenes ārstiem un pacientiem vērtē kā labu.
Nedēļā pa „zaļo koridoru” Onkoloģijas centrā ejot aptuveni 100 pacienti. Pagaidām arī neesot risku, ka kapacitātes varētu nepietikt un izmeklējumi aizkavētos.
“Es pat nezinu, vai vajadzētu domāt arī par to, ka ļoti masīvi varētu pieaugt tas apmeklējumu skaits, jo principā jau iestāde vienmēr ir uzņēmusi ļoti lielu skaitu onkoloģisko pacientu,” saka Krūmiņš.
Lai iekļūtu „zaļajā koridorā”, ģimenes ārstam jāsarunā vizīte un jāaizpilda nosūtījums, kas esot gana specifiski, citreiz aizmirstas kādas dokumentu kopijas, un tas procesu kavējis. Apkopojot pirmos secinājumus, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide lūgusi ārstus stāstīt par problēmām, ar kādām nākas saskarties.
Atsevišķiem cilvēkiem nepieciešami vairāki izmeklējumi, konsultācijas, kas jāgaida atsevišķi katra tuvāko desmit dienu laikā, līdz ar to laiks līdz ārstēšanās sākumam varot sasniegt divus mēnešus.
“Kur ir problēmas? Protams, kur ir jauna sistēma, tā ļoti lēni sāka darboties; sazvanīt pacientus uz izmeklējumiem piecās slimnīcās, kas Latvijā apkalpo tieši šos te pacientus, bija grūti,” atklāj Veide.
„Zaļais koridors” darbojas Austrumu un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcās Rīgā, kā arī Liepājas, Daugavpils un Piejūras slimnīcās. Tieši Stradiņa slimnīcas reģistratūru sazvanīt neesot bijis iespējams vēl līdz 8.decembrim.
Veide tāpat uzsver, ka pacienti nostādīti nevienlīdzīgā situācijā. Ne vien tādēļ, ka ''zaļais koridors'' pieejams vien izplatītākajām diagnozēm, bet arī tamdēļ, ka tikai tiem pacientiem, kuriem audzēju atklāj pirmo reizi.
