Farmāciju firmu maksājumus ārstiem Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" analizēja kopā ar LTV un secināja, ka farmācijas firmu apmaksāta lekciju lasīšana ļauj ārstiem piepelnīties.
Pelnošākie ārsti lektori
Piemēram, pelnošākā mediķe lektore ir endokrinoloģijas profesore Ilze Konrāde. Viņa spējusi 2019. gadā papildus nopelnīt gandrīz 19 tūkstošus eiro. Pārsvarā uzstājusies tepat Latvijā, bet vienreiz Tallinā Baltijas jauno endokrinologu konferencē. Par to arī saņemta lielākā atlīdzība 2000 eiro apmērā.
Profesore paskaidroja, ka pati nenosaka lekciju honorāru. "Jāsaka godīgi, ka es parasti arī neprasu. Protams, zinu, ka man kaut kas tiks atlīdzināts, bet nekad neesmu prasījusi, cik jūs man par šo lekciju maksāsiet," viņa sacīja.
Konrāde norādīja: "Šīs lekcijas, kuras lasa profesionāļi ārsti, dažkārt arī zinātnieki, farmaceiti utt., tā ir veltīta kādai pietiekami interesantai tēmai ārstiem, kas viņiem dod pienesumu tālākai, labākai profesionālajai darbībai. Katra no šīm kompānijām, ja tas ir farmācijas kompānijas pasākums vai asociācijas sēdes, šīm farmācijas kompānijām tiek dotas 5–10 minūtes laika, kurā viņi var likumā atbilstošā formā, balstoties uz klīniskiem pētījumiem, stāstīt par saviem produktiem."
Nākamie pelnošākie lektori ir kardiologs Oskars Kalējs ar papildus nopelnītiem 16 tūkstošiem eiro un kardiologs Kārlis Trušinskis ar 15 tūkstošiem.
Trušinskis ir arī daudz ceļojis uz ārzemju konferencēm. No paša vadītās biedrības uz ārzemēm viņš 2019. gadā uz dažādām konferencēm braucis vairākas reizes.
Viņš paskaidroja: "Ja es apskatos uz 2019. gadu, es redzu savus astoņus, deviņus braucienus, bet redzu 12–13 ārstus, ko mēs esam atbalstījuši. Ko jūs neredzat. Jā, mūsu biedrība, mēs sadarbojamies ar industriju dažādos veidos. Pēcdiplomu izglītība ir viens no būtiskiem aspektiem. Mēs atbalstām mērķtiecīgi tieši tos ārstus, jaunos ārstus, par kuriem kompānijām nav tik liela interese."
Nav izslēgts, ka patiesībā mediķi atbalstā saņem vairāk nekā publiski norādīts, – viņi atlīdzību var saņemt tieši, noslēdzot pakalpojuma vai autoratlīdzības līgumu. Taču likums nenosaka, kā lektoram jānorāda saņemtā atlīdzība un šādas attiecības ir neregulētas. Nav arī izmaksu griestu braucieniem un lekcijām, un Veselības ministrija pašlaik arī nedomā tādus ieviest.
ASV strādājošais latviešu endokrinologs Uģis Gruntmanis par šādu praksi izteicās tā: "Maksimāli medicīnā Latvijā būtu jāizņem ārā šis tiešais konflikts, kas pastāv starp farmācijas kompānijām un medicīnas darbiniekiem."
Viņš uzskata: "Tādas naudas nedrīkstu saņemt, jo tas, no universitātes viedokļa, var ietekmēt to, ko es runāju slimnīcas dažādās komitejās, kādus medikamentus mums slimnīcā vajag vai kādus medikamentus pacientam izrakstīt."
Riskantās kopīgās maltītes
Ir vēl kāda prakse, ko industrija piekopj, kas, pēc speciālistu domām, ir nepieļaujama. Kopīgas maltītes ar medicīnas speciālistiem. Kopīgi ieturējušies ir gan triju lielo universitāšu slimnīcu, gan Vidzemes slimnīcas, gan medicīnas sabiedrības "ARS" speciālisti. Viņi gan pusdienojuši, gan vakariņojuši ar firmu pārstāvjiem. Lētākās pusdienas izmaksājušas septiņus eiro, dārgākās vakariņas — 77 eiro.
Kopīga vakariņošana ir riskanta, uzskata biedrības "Veselības projekti Latvijai" valdes locekle, Latvijas Universitātes docente Signe Mežinska.
"Protams, ka industrijas interesēs ir veidot dziļākas attiecības ar ārstiem. Mārketings nav tikai informēšana. Mārketings vienā brīdī pārsniedz robežu. Labs marketologs teiks, ka izveidot personiskas attiecības ar klientu ir svarīgi, turpretī no ārstu puses vajadzētu ieturēt distanci un atturēties no personisku attiecību veidošanas, jo tur atkal parādās interešu konflikta risks," viņa pauda.
