Krievijas faktors Latvijas ekonomikā neesot nemaz tik liels, kā par to mēdz runāt, uzskata Zatlers.
Tranzīta jomā gan Krievijas kravām ir nozīme, taču eksprezidenta ieskatā Latvijai jāstrādā, meklējot jaunas iespējas. “Mēs nedrīkstam aizvērt acis un būt tādi, kas neko nedomā. Par to, ka tranzīts būs tāds, kāds tas šobrīd ir, Krievija paziņoja pirms desmit gadiem,” norāda Zatlers.
Līdz ar to bija jārēķinās, ka pēc kāda laika kravas būtiski samazināsies. Un Latvijai bija laiks, lai sagatavotos šai situācijai.
Tāpēc pašlaik ļoti svarīgs projekts ir “Rail Baltica”. Krievija gan esot mēģinājusi aizkavēt šo projektu. “Tas bija redzams ne tikai Krievijas attieksmē, bet arī Krievijas interešu paudējos Latvijā, kā viņi cīnījās pret “Rail Baltica”,” sacīja Zatlers.
Ziņots, ka "Rail Baltica" paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs.
8.oktobrī noslēdzās proekta līgumu parakstīšanas process.
Triju Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa iepriekš atzina, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.
Baltijas valstu dažādie viedokļi par "Rail Baltica" attīstību iezīmējās arī diskusijās par to, kā projektā notiks iepirkumi. Galu galā, 7.septembrī Baltijas valstis un "RB Rail" panāca vienošanos, ka daļa iepirkumu notiks caur kopuzņēmumu jeb konsolidēti un daļa nacionālā līmenī.
