Zatlers piekrita iepriekš “Vienotības” Saeimas frakcijas deputāta Andreja Judina (“Kustība “Par””) paustajam, ka komisijā pārāk maz tiek uzdoti jautājumi uzaicinātajiem: “Piekrītu. Ja paskatāmies parlamentāro izmeklēšanas komisiju praksi pasaulē, tā ir iztaujāšana. Tiek iztaujāti konkrēti cilvēki par visu jautājumu loku, un mērķis ir noskaidrot viņu morālo stāju, atbildīga politiķa morālo stāju.”
Līdz ar to šādai komisijai jābūt kā politiskās pašattīrīšanās mehānismam. No tās nevajag gaidīt, ka komisija spēs kādu juridiski sodīt, bet tā var sodīt politiski. Tās mērķis ir pacelt politiskās vides morāles latiņu augstāk un parādīt, kuriem cilvēkiem nevajadzētu būt valsts pārvaldē, uzskata Zatlers.
Viņaprāt, "oligarhu lietas" komisija spēs vienoties par gala ziņojumu. Turklāt tā ar katru reizi esot aizvien labāk sagatavojusies, arī labāk sagatavoti jautājumi. Tādējādi komisija mācās, un varbūt šī būs pirmā parlamentārās izmeklēšanas komisija, kur būs redzami konkrēti rezultāti.
Jau ziņots, ka Saeima komisiju izveidoja šā gada 21.jūlijā pēc 35 deputātu pieprasījuma, un tās darbības laiks sākotnēji paredzēts seši mēneši. Komisija izveidota pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.
KNAB pērn 22. februārī paziņoja, ka ir izbeidzis "oligarhu lietu", nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Žurnāls "Ir", kas publicēja daļu "Rīdzenes sarunu" atšifrējumu, rakstīja, ka "oligarhu lietā" noklausītās politbiznesmeņa Šlesera sarunas liek apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt.
