Pēc tikšanās ar prezidentu Egilu Levitu Zelenskis teica, ka viņa vizīte Latvijā atklās jaunu lappusi „mūsu draudzīgo tautu un valstu attiecībās”. Viņš atzīmēja, ka ar Levitu pārrunāta turpmākā koordinētā sadarbība starptautiskās organizācijās. Zelenskis arī uzsvēra, ka Latvija ir viens no Ukrainas tuvākajiem kaimiņiem, kas labi saprot Ukrainas izaicinājums.
„Esmu pateicīgs par jūsu solidaritāti un stabilo atbalstu Ukrainas teritoriālajai nedalāmībai un suverenitātei, kā arī par atbalstu pretoties Krievijas agresijai, un jautājumā ar anektētās Krimas atgriešanu. Ukrainai, tāpat kā bijis Latvijai un pārējām Baltijas valstīm, ir sarežģīta pieredze cīņā par brīvību un savu neatkarību.
Šodien Ukraina izcīna savas tiesības Eiropas nākotnē, un par to maksā ļoti lielu un briesmīgu cenu. Mēs esam pateicīgi, ka šajā sarežģītajā cīņā Latvija stāv mums blakus, blakus ukraiņiem,” uzsvēra Zelenskis.
Zelenskis izcēla Latvijā īstenotās rehabilitācijas programmas Ukrainas karavīriem, kas cietuši karā, un nometņu organizēšanu Latvijā ukraiņu bērniem, kas konfliktā Ukrainas austrumos zaudējuši vecākus.
Levits pauda gandarījumu, ka abu valstu ekonomiskās attiecības attīstās, bet galvenā uzmanība sarunās bija veltīta politikas un drošības jautājumiem, Krievijas agresijai pret Ukrainu.
Viņš uzsvēra, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas teritoriālo vienotību un Krimas aneksijas neatzīšanas politiku.
Levits norādīja, ka Latvija iestājas par sankciju pret Krieviju saglabāšanu līdz pilnīgai Minskas vienošanās izpildei par situācijas noregulēšanu Donbasā. Latvijas prezidents arī atzīmēja Latvijas gatavību ar Ukrainu dalīties pieredzē reformu ieviešanā, īpaši tieslietu jomā.
Abi izrunāja arī problēmas Ukrainas biznesa vidē, kas sagādā grūtības Latvijas uzņēmējiem, teica Zelenkis. Te runa par reiderisma gadījumiem, nespēju panākt taisnīgumu tiesu sistēmā.
Zelenskis apliecināja, ka ārvalstu investoru aizsardzība ir prioritāte, un ir uzlabojumi, un pie tā tiek strādāts.
Vienlaikus viens no sarunu tematiem bija arī 29 miljoni eiro, kas saistīti ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonā, un kurus Latvijas tiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi.
Zelenskis teica, ka Kijeva ir noskaņota uz aktīvu sadarbību, lai Latvija šo naudu atdotu Ukrainai.
Levits pauda uzskatu, ka šis jautājums tiks atrisināts.
„Latvijā šī procedūra vēl nav noslēgta, ir tiesas spriedums. Ir vienošanās ar Ukrainas pusi, ka Ukrainas puse piegādās attiecīgos pierādījumus, un es domāju, ka šis jautājums tiks atrisināts. Protams, mēs esam pret šāda veida nelegālas naudas atmazgāšanu. Mēs darām visu, lai to novērstu. Process vēl nav noslēgts, un Latvijas puse kopā ar Ukrainas pusi centīsies šo jautājumu pozitīvi atrisināt,” sacīja Levits.
Ukrainas ģenerālprokuratūra otrdien paziņoja, ka varētu pieprasīt Latvijai atdot ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām saistītus 29 miljonus eiro, kurus Latvijas tiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi. Jautājums par noziedzīgas izcelsmes aktīvu atdošanu Ukrainai tiks risināts starpvaldību līmenī.
Tikmēr uz Vanšu tilta pie Rīgas pils Zelenski sagaidīja arī divi cilvēki mājputnu kostīmos, kuri protestēja pret ukraiņu olu produkciju Latvijā. Iepriekš vietējie ražotāji pauda bažas, ka šī produkcija var saturēt salmonellu, PVD gan šīs bažas noraidīja.
Ukrainā iedzīvotāju un ekspertu vērtējums par Zelenski atšķiras
Ukrainas iedzīvotāju un ekspertu vērtējums par prezidentu Volodimiru Zelenski atšķiras. Iedzīvotāju aptaujās viņa reitings šaujas debesīs. Viņu atbalsta vairāk nekā 70 % ukraiņu.
“Kaut kas tāds Ukrainā nav bijis. Tautai patīk. Ja salīdzina ar prezidenta vēlēšanu laiku, viņa reitings ir audzis. Bet, ja runājam par ekspertu vērtējumu, tad aina ir citāda. Mēs aptaujājām 50 ekspertus par Zelenska 100 dienām. 10 punktu sistēmā viņš saņēma vērtējumu 3,7. Eksperti saskata populismu un tieksmi monopolizēt varu, kas tiek attaisnots ar vajadzību pēc ātrām reformām,” LTV pastāstīja politologs Oleksijs Harans.
Eksperti brīdina - Zelenska politiskais medus mēnesis drīz var beigties. Jau iezīmējas problēmu jomas, kurās pieaug neapmierinātība un pat sašutums.
“Pirmkārt, runa ir par konflikta noregulējumu Nacionālisti asi iebilst pret jebkādu vienošanos par Donbasu. Absolūtais vairākums iedzīvotāju, puse noteikti, pēc dažiem datiem pat 60 procenti ukraiņu ir par mieru, par sarunām, par kompromisiem. Taču katrā ziņā ne par mieru pie jebkuriem nosacījumiem. Viņam ir liels elektorāta atbalsts, taču uz ielas spēcīgāka ir opozīcija. Tie, kuri ir pret jebkuru vienošanos ar Krieviju. Tā šobrīd ir galvenā emocionālās spriedzes līnija,” skaidroja politologs Volodimirs Fesenko.
Valdība Zelenska uzdevumā aktivizējusi cīņu pret korupciju, ķērusies pie jaunām reformām. Nolemts atvērt lauksaimniecības zemes tirgu. Ukrainā būs atļauts pirkt un pārdot lauku zemi. Zemes reforma izraisījusi emociju uzliesmojumu.
“Vieni baidās, ka viņus piespiedīs lēti pārdot zemi. Daudzi, tostarp pilsētnieki, kuriem pat nav zemes, baidās, ka to izpirks ārzemnieki un lielās agrārās kompānijas. Fermeri, kas ir 1% no sabiedrības, baidās, ka viņiem atņems zemi, ko viņi nomā. Zemniekiem nav naudas, lai viņi izpirktu zemi. Bet, ja to nopirks citi, fermeri paliks bez ienākumu avota. Šai reformai kritiķu ir vairāk nekā piekritēju. Un tā ir otra potenciālā spriedzes līnija,” skaidroja Fesenko.
Turklāt tuvojas apkures sezona, kas Ukrainā solās būt viena no smagākajām pēdējos desmit gados.
