Ja vēlaties sazināties ar sabiedrisko mediju žurnālistiem, kuri pēta šo tematu, rakstiet uz e-pasta adresi [email protected]
Visi materiāli tēmā "Zeme, kur dzer" pieejami šeit.
Nesen mikroblogošanas vietnē “Twitter” bija lasāms kādas skolotājas ieraksts. Viņai skolniece vaicājusi, ko darīt, ja bērns mīl savus vecākus, bet ļoti grib, lai viņi beidz dzert. Šis ieraksts izraisīja plašāku diskusiju. Daudzi uzsvēra, ka alkoholisms ir ne tikai izplatīta, bet arī sabiedrībā pieņemta kā normāla parādība.
Atkarību profilakses speciāliste Svetlana Lēvalde ir nedzeroša alkoholiķe jau 24 gadus. “Alkohols bija, ir un būs. Un kādu izvēli izdaru es? Lietas kļūst bīstamas tad, kad mēs to normalizējam. Tad, kad dzeršana, lietošana ir norma, tad ir jāsāk uzmanīties,” sacīja Svetlana.
Ar Svetlanu LTV tikās viņas darba vietā – slimnīcā “Ģintermuiža”, kur viņa strādā ar bērniem Psihiatrijas nodaļā. Viņa savā ikdienā redz gan cēloņus, gan sekas alkoholisma un citu atkarību problēmai Latvijā.
“Nekad jau nebūs viena pareizā atbilde, varbūt kādā ģimenē tam nepievērš vispār uzmanību un tas nav nekas. Un citā atkal tas “Mežezers” jau no trīs gadu vecuma iemāca saskandināt,” norādīja Lēvalde.
Statistika liecina, ka 2020. gadā Latvijā vidēji viens cilvēks vecumā virs 15 gadiem izdzēris 12,6 litrus alkohola. Vairumā jeb 5,7 litri ir tieši stiprais alkohols, kura patēriņš pēdējos desmit gados pieaudzis par 2 litriem. Ar to atšķiramies no citām valstīm, kur dzer vairāk alu un vīnu.
“Tradicionāli mēs lietojam vairāk stipros alkoholiskos dzērienus. Un gandrīz puse no visa alkohola patēriņa ir stiprie alkoholiskie dzērieni, kas faktiski arī ir tie, kas ātrāk veicina alkohola atkarību. Daudz straujāk nekā no viegliem alkoholiskiem dzērieniem,” skaidroja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta Astrīda Stirna.
Raugoties uz valstu sarakstu, kur izdzerts visvairāk alkohola uz vienu iedzīvotāju, redzama Krievija, Francija, Čehija, Austrija un pirmajā vietā – Latvija. Dati iegūti pirms pandēmijas, kad cilvēki biežāk ceļoja. Un Latviju par ceļojuma galamērķi nereti izvēlējās tieši lētā alkohola dēļ.
Nozare uzskata, ka šis aspekts jāņem vērā, rēķinot vidējo patēriņu. Tad Latvijā viena cilvēka izdzertais būtu mazāks – 11 litri. Joprojām daudz. Bet tad mēs nebūtu dzeršanas līderi.
Kā vienu no risinājumiem alkohola patēriņa mazināšanai eksperti min cenas paaugstināšanu. “Diemžēl, lai kā mēs runājam, alkohola tirgotāji pastāv uz to, ka, ja pacelsim cenas, tad plauks un zels nelegālais tirgus. Nu, nav liela daļa cilvēku, kas iet tajās nelegālajās, tā saucamās “točkās” un iegādājas alkoholu. Pārsvarā tie ir mūsu atkarīgie pacienti, kam jau ir stipras personības izmaiņas un degradācija,” norādīja Stirna.
Plāns dzeršanas mazināšanai, kam vajadzēja jau darboties, iestrēdzis ministriju gaiteņos. Nav īstenota neviena no iecerēm – ne par akcīzes nodokļa palielināšanu, ne reklāmu un mārketinga akciju ierobežojumiem. Arī iecere samazināt alkohola tirgošanas laiku veikalos pagaidām apturēta.
