Zemessardzes 28. gadadienas svinīgais pasākums aizsākās ar svētbrīdi Kuldīgas Svētās Annas baznīcā. Viens no emocionālākajiem brīžiem bija Oskara Kalpaka bataljona Latvijas Neatkarības rotas karoga iesvētīšana.
No Latvijas pirmās neatkarības laika saglabājies tikai kara flotes karoga oriģināls, pārējie Latvijas armijas karogu oriģināli gājuši bojā 1941. gadā, tāpēc šobrīd pēc fotogrāfijām un atmiņu stāstiem tiek veidotas precīzas kopijas.
"Pēc uzvarētas kaujas pirmais Latvijas Valsts karogs tika pacelts Skrundā. Apsardzības ministrs Zālītis pieņēma lēmumu un izdeva pavēli nosaukt šo virsnieku rezerves rotu par pirmo Latvijas neatkarības rotu," stāstīja brigādes ģenerālis Juris Vectirāns.
Karogs tika nodots glabāšanā Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandierim.
Pārliecība par tautas pašaizsardzības organizācijas nepieciešamību radās jau 1991. gada janvārī barikāžu laikā. Tāpēc šī paša gada 23. augustā tika pieņemts likums "Par Latvijas Zemessardzi". Dažu mēnešu laikā 35 teritoriālajos bataljonos iestājās vairāk nekā 10 000 cilvēku. Viens no viņiem bija arī šobrīd Jaunpils novadā dzīvojošais Reinis Minders.
"Man bija liels naids pret OMON, tāpēc, ka apbruņoti bandīti terorizē cilvēkus, pārējie jau nebija nekas," sprieda Minders.
Šo 28 gadu laikā Zemessardzei klājies dažādi, bijuši arī krīzes gadi, tomēr Krievijas agresija Gruzijā un Ukrainā likusi saprast, ka nomodā par valsts neatkarību ir jābūt ik brīdi.
Tāpēc arī šobrīd daudz tiek pievērsta uzmanība Zemessardzes aprīkojuma un motivācijas uzlabošanai.
Jubilejas reizē Zemessardzes rindas papildināja jauni zemessargi. Pateicību par ieguldīto darbu saņēma ne viens vien jau pieredzes bagāts zemessargs. Šobrīd šai struktūrvienībā ir ap 8200 aktīvo zemessargu.
