Statistika liecina, ka 6% no sabiedrības locekļiem ir cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem, vairums no kuriem uzturas institūcijās. “Projektu uzsākot no visiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri saņēma jebkādus sociālos pakalpojumus, 80% bija institūcijās un tikai 20% dzīvesvietā. Līdz projekta beigām mērķis ir 45 % dzīvesvietā, bet 55% institūcijās,” pastāstīja Labklājības ministrijas sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Kristīne Lasmane.
Jaunajā deinstitucionalizācijas plānā Zemgales reģionā paredzēts izveidot deviņus grupu dzīvokļus ar 115 vietām, sešas specializētās darbnīcas, kas būtu kā solis cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem iesaistīšanai darba tirgū. Iecerēts izveidot arī izveidot 14 dienas centrus.
“Šobrīd ir ļoti maz tādu pakalpojumu kā grupu dzīvokļi, kas ir ļoti svarīgi cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, jo tā ir viņu iespēja dzīvot. Šobrīd grupu dzīvokļi pieejami divās pašvaldībās,” stāsta projekta ''Atver sirdi Zemgale''' vadītāja Dace Strautkalne.
Jau 2004.gadā integrēt sabiedrībā cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem uzsāka jelgavnieki, izveidojot pirmās pusceļa mājas jeb grupu dzīvokļus. Pieredze liecinot, ka interese par tiem no klientu puses ir liela. Tomēr, kad klienti apguvuši prasmes dzīvot patstāvīgi, tiek dibinātas ģimenes un nepieciešami dzīvokļi. Turklāt cilvēkam ar garīgās attīstības traucējumiem arī ir brīvas pārvietošanās iespējas, bet pašvaldības ierobežo dažādi Ministru kabineta noteikumi un likumi.
“Protams, atbalsts, pateicoties politiķu izpratnei, daudzos gadījumos ir bijis, bet šī sistēma būtu jāmaina. No valsts būtu vajadzīgs atbalsts dzīvokļu, normālu dzīvokļu jautājumu risināšanai cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem,” saka Jelgavas sociālā dienesta vadītāja Rita Stūrāne.
“Neslēpsim, ka mēs arī esam no tām pašvaldībām, kam varbūt tikai nomalēs ir graustu mājas. Bet, vai tas būs pieņemami šiem cilvēkiem, ja mēs arī atjaunotu šīs mājas,” saka Bauskas novada izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka.
Ne mazāk svarīga cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem integrēšanai ir sabiedrības, tostarp uzņēmēju attieksme. Lai gan šie cilvēki jau ir starp mums, nereti, īpaši senioru grupā joprojām dominē postpadomju standarti. Šīs jomas eksperti uzsver, ka mainīt to var tikai daudz biežāka sabiedrības informēšana.
“Tad arī šai apkārtējai palēnām būs jāmainās. Cilvēki, protams, sastapsies ar sabiedrības attieksmi. Tāpat kā tagad tie, kas jau mēģinājuši strādāt par apkopējām, kādos palīgdarbos. Mūsu klienti ar to ir sastapušies un par to ir stāstījuši,” saka VSAC ''Zemgale'' pakalpojumu nodrošināšanas nodaļas vadītāja Ineta Niedra.
Tāpat īstenojot deinstitucionalizācijas plānu, jādomā par atbalsta personāla skaita palielināšanu un veselības aprūpi cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Īstenot apjomīgo plānu iecerēts līdz 2020. gadam.
