Zemgales olimpiskajā centrā jau gandrīz divus mēnešus atvērts ir vien stadions. Latvijas čempione maratonā U-18 grupā Anastasija Geraseva stāstīja, ka trenējoties ik dienu, bet saglabāt formu vienatnē esot ļoti grūti.
"Gribas cīņu. Protams, ka tad, kad tu skrien viens, tu mēģini sacensties ar sevi, ar savu galvu, bet, kad ir konkurence, tas rezultāts uzreiz ir krietni augstvērtīgāks," sacīja Geraseva.
Stadionu individuāliem treniņiem izmanto arī komandu sporta veidu dalībnieki.
Neiegūtie ieņēmumi ierobežojumu dēļ mēnesī esot ap 25 000 eiro, bet saņemt dīkstāves pabalstu centra darbinieki nevarot.
Tāpēc ārpusē notiek seguma atjaunošana, bet ēkas iekšpusē saviem spēkiem tiek veikts kosmētiskais remonts, kas šopavasar gan vēl neesot bijis plānots.
"Runājot par dīkstāvi, mēs oficiāli neesam dīkstāvē. Zemgales olimpiskajā centrā pašvaldībai ir vairāk nekā 50% daļu, un līdz ar to mēs neiekļūstam tajā statusā. Es uzskatu, ka tas ir ļoti nepareizi, jo es neredzu, ar ko mēs atšķirtos no Rīgas olimpiskā centra vai no Daugavpils," sacīja SIA "Zemgales Olimpiskais centrs" valdes loceklis Armands Ozollapa.
Centra vadītājs stāstīja, ka
atrast noslodzi 17 darbiniekiem laikā, kad nekādi pasākumi nenotiek, neesot pats grūtākais. Bēdīgāk esot ar finansējuma atrašanu algām.
"Dome mums ir piešķīrusi daļu naudas, kuru mums bija jāizmanto teiksim terases remontam, bet uz doto brīdi mēs to terasi nevaram saremontēt, bet darām citus darbus, ko mēs varam pacelt saviem spēkiem," sacīja Ozollapa, norādot, ka algas par vienu mēnesi varēs izmaksāt.
Ceturtdien, 7. maijā, pieņemtie Covid-19 ierobežojumu grozījumi vismaz daļēji ļaus darbu atsākt trenažieru zālēm, kas būtu labs iesākums, lai soli pa solim centrs varētu atsākt darbību.
