Kāda moderna tautas gudrība vēsta, ja virs ūdens redzat zemledus makšķerniekus, tad drīz būs sals. Un šim ticējumam ir sava daļa taisnības. Šajā ziemas sezonā gājuši bojā jau divi zemledus makšķernieki. Viens noslīcis decembrī, kad sals ārā bija tikai dažas dienas.
Pēc pēdējo nedēļu aukstā laika bļitkotāji uz Rīgas ūdens tilpnēm savairojušies kā sēnes pēc lietus. Neskatoties uz plaisām ledū, makšķernieki jūtas droši.
„Viss ir labi, viss normāli. Ledus ir apmēram 20 centimetru biezs,” saka Broņislava, kura sastapta Juglā uz ledus. Viņa ar urbi dažu sekunžu laikā mīkstajā ledū uztaisa jaunu āliņģi. Broņislava spriež – uz ledus ir droši, ja neiet tur, kur plūst spēcīgas straumes.
Citi makšķernieki gan ejot arī uz tādām vietām, bet Broņislavai tur nepatīkot: „Es tur biju svētdien. Paskatījos, bet atnācu šeit. Te ir labāk. Esmu jau veca, bet dzīvot vēl gribas.”
Zemledus makšķernieki sēž uz ledus arī Daugavā. „Rīta Panorāmai” bija bail pieiet viņiem klāt, tāpēc par to, cik biezs ledus ir likteņupē, spriest nevar. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) skaidro - patiesībā uz ledus droši nevar justies nekad. Glābēji uzskata - pašvaldības, kuras nosaka dažādus aizliegumus atrasties uz ledus un piemēro sodus par pārkāpumiem, rīkojas ļoti pareizi.
Tā robeža, kad ledus ir drošs vai nedrošs, ir ļoti trausla un praktiski Latvijas teritorijā kopumā nav nosakāma. Tāpēc ir apsveicama doma, ka pašvaldības uz vietām sāk analizēt un izvērtēt iespēju, kā ierobežot cilvēkus, kuriem var būt nav pieredzes, varbūt kādam ir pārāk daudz drošsirdības kāpt virsū,” saka VUGD priekšnieka vietnieks Intars Zitāns.
Tomēr, ja gadījies ielūzt, jāņem vērā dažas pamatlietas, lai veiksmīgi no āliņģa tiktu ārā. Pirmais, jāģērbjas speciālā apģērbā, kas ielūšanas gadījumā neļaus atdzist ķermenim, kā arī nesamirks.
„Ļoti aktuāli makšķerniekiem ir speciāli irbuļi, ar kuru palīdzību, ielūstot, tomēr var tikt atpakaļ uz ledus virsmas. Ja ir gadījies ielūzt, tad ar irbuļu palīdzību izkļūstot ārā, jāatceras, ka nav uzreiz jāiet kājām, bet ritinoties jānonāk līdz drošākai vietai. Un tad tikai var celties kājās un pārvietoties,” skaidro Zitāns.
