Akcijas rīkotāji bija 1991.gada barikāžu biedrība un Sabiedrības integrācijas fonds. Tās mērķis stiprināt Baltijas ceļa nozīmes izpratni, īpaši jauniešos.
Un arī atgādināt, ka Baltijas ceļā piedalījās ne tikai latvieši, lietuvieši un igauņi, bet arī citu tautību cilvēki.
Sestdien trijās Baltijas valstīs - Igaunijā, Latvijā un Lietuvā - atzīmē Baltijas ceļa 25.gadadienu. Un 1989.gada 23.augustā notiekošais Baltijas ceļš pierādīja, ka trīs Baltijas valstu vēlme atjaunot savu neatkarību ir ceļš, kuram vairs nav atpakaļceļa.
Divi miljoni cilvēku, apmēram 600 kilometru un 15 minūtes - tāds skaitļos ir Baltijas ceļš, bet ieguldītais darbs un akcijas nozīme - nenovērtējami.
Baltijas ceļa maršruts bija no Ģedimina torņa pakājes Viļņā caur Ukmerģi uz Panevēžu, caur Pasvali. Šķērsojot Latvijas robežu – uz Bausku, tad caur Iecavu, Ķekavu uz Rīgu. Šķērsojot Daugavu pa Akmens tiltu pa Brīvības ielu ārā no Rīgas pa Pleskavas šoseju cauri Vangažiem, Siguldai, Līgatnei uz Cēsīm, tad uz Valmieru. No Valmieras uz Rūjienu, Ķoņiem līdz Igaunijas robežai. Igaunijā Baltijas ceļa maršruts bija caur Karksi-Nuiju uz Vīlandi, Raplu un Tallinu - ķēde noslēdzās Tompea pils pakājē.
Baltijas ceļu organizēja visu Baltijas valstu nacionālās kustības: Latvijas Tautas fronte, Igaunijas Tautas fronte “Rahvarinne” un Lietuvas Reformu kustība “Sajūdis”.
