ĪSUMĀ:

• "Ziedot.lv" šogad savāca rekordlielu summu – 19 miljonus.
• Iedzīvotāji aktīvi ziedo Ukrainai; vairāk naudas saziedots arī Latvijas bērniem, veselības aprūpei un dzīvnieku patversmēm.
• Ekonomisko krīžu laikā iedzīvotāji vairāk ziedo labdarībai.
• "Samariešu apvienībai" pārtikas netrūkst; grūti nodrošināt piegādi.
• Cilvēki ziedo arī taromātos.
• Iedzīvotāji šogad labdarībai ziedo mazākas summas nekā pērn, bet ziedotāju skaits ir palielinājies.

Labdarības organizācija "Ziedot.lv" Latvijā darbojas jau 19 gadus. Tās vadītāja Rūta Dimanta pastāstīja, ka tieši šogad organizācija no uzņēmumiem un iedzīvotājiem savākusi visvairāk līdzekļu – 19 miljonus eiro. 15 miljoni no tiem saziedoti Ukrainas bēgļiem Latvijā, Ukrainas aizsardzībai un humānajai palīdzībai.

"Ja kara sākumā pēc Krievijas iebrukuma mums bija varbūt tādas bažas par to, ka visa nauda nonāks Ukrainai un kā mēs tiksim galā ar mūsu pašu problēmām, tad jāsaka, ka šie ziedojumi Ukrainai radījuši arī vilkmi palīdzēt vietējiem iedzīvotājiem.

Tas ziedojumus šogad vietējo problēmu risināšanai ir nedaudz palielinājis.

Latvijā numur viens, kam cilvēki labprātāk ziedo, joprojām ir bērni, bērnu vajadzības. Otrajā vietā ir ārstniecības ziedojumi, un trešajā vietā ir dzīvnieku patversmes," stāstīja Dimanta.

Pirms vairāk nekā 10 gadiem, iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā, kad daudzi iedzīvotāji palika bez darba, biedrība "Latvijas Samariešu apvienība" izveidoja pārtikas banku "Paēdušai Latvijai". Projekta "Paēdušai Latvijai" vadītāja Agita Kraukle pastāstīja, ka šogad 40 izdales punktos visā Latvijā 19,5 tūkstošiem iedzīvotāju izsniegtas gandrīz 7400 pārtikas pakas. Lielākie ziedotāji ir pārtikas uzņēmumi un veikali.

"Šobrīd ir līdzīgi kā pirms 10 gadiem. Cilvēkiem strauji samazinās ienākumi, pieaug inflācija, un cilvēki gluži vienkārši vairs nevar savilkt galus. Pamatā tās ir pārtikas pakas, kuras sastāv no ilgstoši uzglabājamiem produktiem, kas ir dažāda veida graudaugi, konservi, eļļa, cukurs, milti. Viss tas, ko var glabāt istabas temperatūrā vairāk nekā mēnesi. Pārtikas uzņēmumi arvien vairāk nevis izmet atkritumos vai kā savādāk utilizē, tiešām cenšas dot tam produktam otro dzīvi, novirzīt viņu labdarībai. Līdz ar to tas pamats mums ir.

Mums šobrīd nav pamata teikt, ka mēs kādam atteiksim. Drīzāk stāsts ir par mūsu kapacitāti, par mūsu spējām tās pakas sakomplektēt, piegādāt.

Liels izaicinājums pamatdarbību nodrošināt, kas ir degviela un komunālie maksājumi, bet produktu kā tādu mums pietiek, ko dot," stāstīja Kraukle.

No 8. decembra vairāk nekā 1000 taromātos visā Latvijā depozīta maksu var ziedot labdarībai trīs mērķiem – Ukrainas bēgļu bērniem Latvijā, trūcīgajiem senioriem un dzīvnieku patversmēm. "Depozīta iepakojuma operatora" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis pastāstīja, ka decembrī plānots savākt ziedojumos ap 30 000 eiro, bet ziedot iedzīvotāji varēs visu gadu, un varēs ziedot arī daļu no depozīta maksas.

"Ja tiek atnesti 20 iepakojumi, varam, piemēram, nodot piecus iepakojumus, kas būtu 50 centi, tos novirzīt labdarībai. Tālāk nākošos piecus varbūt kādam citam. Tad attiecīgi par atlikušajiem var saņemt kuponu, dabūnot atpakaļ šo  depozīta naudu.

Pirmajā nedēļā ir noziedoti kopā 3855 eiro, no kuriem 1743 eiro bija ukraiņu bēgļu bērnu atbalstam, 1315 eiro dzīvnieku patversmēm, savukārt trūcīgajiem senioriem  – 760 eiro.

Nezinu, kā mums ies. Cerams, ka cilvēki būs vēl atsaucīgāki, bet šobrīd mēs redzam, ka tie ir 1%. Tādēļ tas mūsu mērķis ir 30 000, ko mēs gribētu savākt šī pirmā mēneša laikā. Skatīsimies, kāda ir atsaucība, un varētu nākt arī jauni virzieni klāt," stāstīja Stūrītis.

Lai gan iedzīvotāji šogad labdarībai ziedojuši mazākas summas, ziedotāju skaits palielinājies. Labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja Dimanta pastāstīja, ka šogad labdarības jomā radušās daudzas jaunas iniciatīvas.

"Īpaši Ukrainas atbalstam cilvēki, kas līdz šim nebija iesaistījušies savstarpējā palīdzībā vai biedrību un nodibinājumu dibināšanā, ir ļoti aktīvi to darījuši. Saprot, ka mums pašiem kaut kas ir jādara, nevar gaidīt tikai, ka kāds no malas to izdarīs. Tas ir aktivizējis sabiedrību. Protams, mēs redzam, ka ziedojumu apjoms, ko viens cilvēks var noziedot, ir samazinājies. Teiksim, tradicionāli tie ir 10, 20 eiro, ko cilvēks noziedo. Bet ziedotāju skaits ir palielinājies, un tas labdarībai raksturīgi.

Ja ir kāda krīzes situācija lielai sabiedrības daļai, tad arī lielāka sabiedrības daļa to krīzi izjūt un reaģē. Tā ka, ja skatās pret ekonomikas krīzēm, tad parasti labdarība tajos brīžos ir aktīvāka nekā tad, kad ir ekonomiskā izaugsme," skaidroja Dimanta.

Ziemassvētku laiks ir dažādu labdarības akciju laiks, bet ziedot 5 vai 10 eiro, vai pat tikai 10 centu depozīta maksu, var visu gadu.