Lāči Valkas novadā barības meklējumos izvandīja atkritumu urnas, apgāza bišu saimes, kāpa plūmēs un pat nekautrējās mēģināt atvērt māju durvis. Pēc iemidzināšanas un izšķiršanas viens no lāčiem vairs nav manīts, tikmēr otrs pēc kāda laika atkal atgriezās māju pagalmos. Izmantojot ķeramkasti, to sagūstīja un nogādāja meža masīvā Alūksnes novadā. Lai dzīvniekus varētu atpazīt, tiem ausīs ir īpašas zīmes dzeltenā krāsā.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas vadītājs Rolands Auziņš teica: "Labā ziņa tāda, ka nav ziņu, tā iepriecina. Tas nozīmē, ka nav traucējuši nevienu mājsaimniecību konkrēti šie lāči. Viņi vai nu kārto guļas vietas, vai nu aizdevušies uz Igauniju vai Krieviju."
Abiem lāčiem deva iespēju mainīt savus paradumus un mācīties izdzīvot savvaļā.
Šobrīd viss liecina, ka tas varētu būt izdevies.
Alūksnes novada Liepnas pagasta pārvaldniece "ReTV" pastāstīja, ka lācis ar kādu īpašu atzīmi ausī šajā pusē neesot manīts.
Liepnas pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Paia norādīja: "Varbūt tajos lielajos meža masīvos uz Medņasalas pusi, tur viņš varētu būt. Bet no iedzīvotāju puses nekas nav saņemts, ka tur kas izpostīts – bišu dravas vai ābeļdārzi. Kaut gan ir daži teikuši, ka, ejot mežā staigāties vai ko lasīt, esot pēdiņas redzējuši."
Arī Valkas novadā izlaisto lāci, kuram ausī ir īpaša atpazīšanas zīme, cilvēki neesot manījuši. Taču novada mežos mājvieta esot vairāk nekā desmit savvaļas lāčiem.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) teica: "Atšķirībā no šiem diviem, kuri nebaidījās no cilvēkiem, citi no cilvēkiem tomēr baidās un apmeklē mājas, dravas, kūtis naktīs. Pēc tam, kad tā skaļā problēma tika atrisināta, bija ziņojumi, ka ir apmeklējuši mājas, tas gan vairāk bija Omuļu pusē, kas ir tuvāk Igaunijas robežai."
Dabas aizsardzības pārvalde pēc šī rudens piedzīvojuma ar lāčiem esot nosūtījusi vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ar lūgumu rosināt diskusiju, kā nākotnē rīkoties līdzīgās situācijās.
DAP pārstāvis Auziņš norādīja: "Viens ir šie nemedījamie dzīvnieki, un otrs ir apdraudējums sabiedrības interesēm. Kā arī [svarīgi], lai būtu noteiktas konkrētas atbildīgās iestādes. Mēs šoreiz paņēmām kā Dabas aizsardzības pārvalde šo jautājumu, bet apdraudējums sabiedrības interesēm – tas nav īsti mūsu jautājums."
Lai šādas situācijas nākotnē vairs neatkārtotos, svarīgi informēt un izglītot sabiedrību, kā rīkoties, dabā sastopoties ar bezpalīdzīgiem dzīvnieku mazuļiem. Cilvēkiem trūkst informācijas, kad iejaukties, bet kad tomēr neiejaukties dabas likumos.
